«Tas neko labu nenozīmē,» Dienai premjeru vienošanos vērtē eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Līdzīgi domā arī cits eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš (Vienotība), gan akcentējot, ka ir svarīgi, lai Baltijas valstis vispār spētu vienoties par kopīgu SGT projektu. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) Dienai pauda cerību, ka Latvija mēneša laikā līdz sanāksmei, kad šo jautājumu plānots pārrunāt ar projekta līdzfinansētāju Eiropas Komisiju (EK), tomēr spēs pārliecināt kaimiņus par projekta īstenošanu Latvijā.
A. Kampars sacīja, ka atšķirībā no kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem Latvija ir vienīgā, kas 500 miljonu latu vērtajā SGT projektā veic priekšizpēti. Tas uzdots valsts a/s Latvenergo (lielākais gāzes patērētājs Latvijā), un šā pētījuma rezultāti gaidāmi jūnijā. Kā zināms, EK norādījusi, ka Baltijas reģionā ir vajadzīgs viens SGT un ka tā līdzfinansēs vienu šādu projektu, par ko Baltijas valstis spēs vienoties. EK cerēja sagaidīt kopīgu Baltijas valstu lēmumu par SGT būvi un piemērotāko vietu jūnijā, lai ieplānotu ES finansiālo atbalstu projektam jau šajā plānošanas periodā, teica A. Kampars. Taču Baltijas valstu premjeri vienojušies, ka līdzīga priekšizpēte, kāda SGT būvei tiek veikta Latvijā, būs arī Igaunijā un Lietuvā.
«Ņemot vērā, ka arī Lietuvā un Igaunijā ir interese par līdzīga reģionāla termināļa izvietošanu, trīs premjeri vienojās, ka jāsagaida visu trīs valstu iniciētā priekšizpēte, lai varētu salīdzināt projektu priekšrocības un lemt par tālāko virzību, iespējams, reģionāla līmeņa priekšizpēti,» Dienai sacīja Latvijas Ministru kabineta pārstāve Laine Kučinska. Pēc viņas teiktā, Igaunijas priekšizpēte gaidāma šā gada oktobrī, Lietuvas priekšizpētes termiņš vēl nav zināms. Jautāta, kā šī vienošanās saskan ar Baltijas valstu solīto EK dot atbildi par projektu un termināļa atrašanās vietu jau jūnijā, L. Kučinska izvairīgi noteica, ka «šis jautājums sarunās ar Eiropas Komisiju tiks risināts».
A. Kampars šādu pavērsienu skaidroja ar to, ka katra Baltijas valsts turpina uzsvērt savus argumentus par reģionālā termināļa būvi savā zemē. «Mums vēl ir mēnesis laika [līdz sarunām ar Eiropas Komisiju], un visos līmeņos centīsimies pārliecināt, lai šis projekts tiktu īstenots Latvijā. Tādā gadījumā projektu varētu īstenot četrus piecus gadus ātrāk, jo Latvija šā projekta virzībā tikusi vistālāk [ņemot vērā priekšizpēti],» uzskata ministrs. Pēc viņa teiktā, visvairāk priekšrocību (labāka infrastruktūra, tostarp Inčukalna gāzes krātuve) termināļa būvei ir Latvijai un konkrēti Rīgai. Līdzīgi domā arī R. Zīle un K. Kariņš, paužot viedokli, ka kaimiņi nevēlas tik viegli padoties cīņā par termināļa atrašanās vietu un tāpēc min dažus argumentus, kāpēc terminālim nebūtu jāatrodas Latvijā.
Viens no kaimiņu minētajiem argumentiem, pēc R. Zīles domām, varētu būt Latvijas tūļāšanās ar trešās enerģētikas paketes ieviešanu gāzes tirgus liberalizācijai. «Lietuvieši cīnās, lai gāzes cauruļvadi būtu pieejami trešajai pusei, zināma kustība vērojama arī Igaunijā, bet Latvijā vispār nekas nevirzās,» saka R. Zīle. Viņaprāt, kaimiņu pretarguments ir arī Krievijas un ar to saistītās SIA Itera Latvija un tās prezidenta Jura Savicka rosība ap projektu. Tas vieš bažas par Krievijas un ar to saistīto uzņēmumu iespējamu iesaistīšanos projektā, ko nevēloties nedz Baltijas valstis, nedz EK.
Abi eiroparlamentārieši ir vienisprātis, ka Krievija cenšas likt sprunguļus SGT projektā, jo ar to būtu apdraudētas lielās kaimiņvalsts monopola pozīcijas gāzes piegādē Baltijā. Krievijas lobijs pret SGT «pamatā manāms pie mums», saka R. Zīle. «To apliecina arī lielā kampaņa [medijos] pret Kamparu, kurš virza šo projektu un ir pret jebkādu Krievijas dalību tajā,» domā K. Kariņš.