Būtiska loma ogļu patēriņa pieaugumā būs arī Krievijai - valstij ar otro lielāko apzināto ogļu krājumu pasaulē. Krievijas ekspansiju pasaules ogļu tirgū līdz šim bremzējušas ierobežotās eksporta jaudas infrastruktūras problēmu dēļ, taču 2012. gadā tika pieņemts lēmums laika posmā līdz 2030. gadam ieguldīt ogļu eksporta infrastruktūras attīstībā vairākus triljonus rubļu (7% no kuriem nāks no valsts budžeta), kā rezultātā ogļu eksportam jāpalielinās 3-4 reizes, padarot Krieviju par lielāko šī energoresursa eksportētāju pasaulē.
Tajā pašā laikā attīstītajās valstīs ogļu turpmākās izmantošanas perspektīvas šo valstu valdību īstenotās politikas dēļ ir neskaidras. Daudzas starptautiskās kompānijas, tādas kā America Consol Energy, American Electric Power vai Duke Energy, šobrīd pārdod ogļu šahtas un slēdz ogļu spēkstacijas, jo ierobežojošie pasākumi un ogļu pārpilnība pasaules tirgū rada tām zaudējumus. Tikmēr Eiropas Savienībā aizvien izplatītāks kļūst viedoklis, ka bez ogļu reabilitēšanas un atteikšanās no pārspīlētā atbalsta dārgajai atjaunojamajai enerģijai Eiropa neizbēgami zaudēs globālajā konkurences cīņā un nespēs jūtami samazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Šie argumenti gan var palikt nesadzirdēti, un vienīgā Rietumvalstu ogļrūpniecības cerība ir tādu tehnoloģiju attīstība, kas ļautu ievērojami samazināt siltumnīcas efektu radošo izmešu atmosfērā daudzumu. Uz jautājumu, vai Eiropa turpinās cīnīties pret oglēm arī gadījumā, ja augsto energoresursu cenu dēļ turpinās mazināties tās konkurētspēja globālā mērogā, šis pieņēmums atbildi nesniedz.