Kad izskanēja informācija par K. Ulmaņa gatves pārvada avārijas stāvokli, uz tā vienu brīdi bija norobežota daļa brauktuves. Tagad ir «aizlāpītas» bedres un transporta kustība notiek pa visām joslām, novēroja Diena. Tomēr, kad sāksies remonts, neērtības sajust nāksies. RD Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns gan uzskata, ka situācija nebūs ļoti sarežģīta, bet nākamgad tomēr būs jārēķinās, ka satiksme notiks pa vienu tilta pusi - no rīta divas joslas uz centru, viena uz Jūrmalu, bet vakarā otrādi. Lai uzlabotu satiksmi, sabiedriskā transporta pieturām izbūvēs «kabatas» un tas netraucēs transporta plūsmai. Biedrības LAMB prezidents Juris Zvirbulis saka, ka tiltu un pārvadu slēgšanas gadījumā izvēle bieži vien ir starp sliktu un ļoti sliktu variantu. Piemēram, ir bijis priekšlikums K. Ulmaņa gatves pārvada remonta laikā atjaunot kustību pār dzelzceļa sliedēm bijušās pārbrauktuves vietā, taču Latvijas Dzelzceļa aprēķinātās izmaksas bijušas augstas. J. Zvirbulis norāda, ka katrā gadījumā, kad jāmeklē transporta plūsmas risinājumi tiltu rekonstrukcijas dēļ, ir jāizskata ideālais variants, bet arī jāaprēķina tā izmaksas. Bieži vien kāds cits variants liek pieciest zināmas neērtības, taču izmaksas ir adekvātas.
K. Ulmaņa gatves pārvads ir viens konkrēts gadījums, taču svarīgi ir meklēt risinājumus transporta plūsmas uzlabošanai Rīgā kopumā. Sarunājoties ar Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Vadimu Baraņņiku, rodas sajūta, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Vaicāts, kādi ir plāni transporta kustības uzlabošanai, ja ekonomika attīstīsies un automašīnu skaits pilsētā pieaugs, bet tieši tad būs sākti tiltu remontdarbi, - V. Baraņņiks norāda, ka nav jādomā par transporta plūsmas mehānisku novadīšanu. Viņš iesaka būvēt stāvparkus (park & ride), atgādinot, ka tie nevar atrasties klajā vietā bez transporta infrastruktūras. Savukārt sabiedriskajam transportam, uz kuru pārsēstos autobraucēji, jābūt tīram un ērtam un jākursē pēc viegli iegaumējama grafika, teiksim, reizi desmit minūtēs, lai nebūtu jāiegaumē maršrutu saraksti. Runājot par transporta infrastruktūru, nāksies atgriezties gan pie Ziemeļu šķērsojuma, gan Hanzas šķērsojuma idejas, un šajā kontekstā būtu vērts padomāt par ātrgaitas autobusiem kā zināmu metro paveidu, tādus V. Baraņņiks redzējis Stambulā un atzīst par efektīviem. Jāatgādina, ka gan stāvparkus, gan jaunos škērsojumus dome jau iepriekš plānoja būvēt publiskās un privātās partnerības ietvaros, sadarbojoties ar privātajiem investoriem, taču krīzes dēļ šie plāni apstājās.