Tajā viņš arī esot pateicis zīmīgus vārdus: «Tā ir mana pēdējā ārvalstu vizīte.» Taču tos tiklab varot attiecināt arī uz pirmo pilnvaru termiņu. Ja A. Bērziņš piektdien, kā solīts, skaidri pateiks, vai vēlas turpināt šo darbu, prezidenta vēlēšanu kampaņa beidzot varēs sākties pa īstam.
Pirms pāris mēnešiem, kad valdošās koalīcijas līderi paziņoja par plāniem kopīgi meklēt nākamo prezidenta kandidātu, bija iespaids, ka A. Bērziņš ir nolēmis uz otro pilnvaru termiņu nekandidēt. Politiķi arī bija pamanījuši, ka atšķirībā no saviem priekšgājējiem Gunta Ulmaņa, Vairas Vīķes-Freibergas un Valda Zatlera, kuros bijusi jūtama motivācija šo darbu turpināt, A. Bērziņa acīs tādu degsmi ir grūtāk saskatīt. Reizēm esot sajūta, ka atsevišķi amata pienākumi prezidentam «pat sagādā zināmas mokas». Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) un Vienotība jau sākušas rīkot diskusijas ar dažādām sabiedrības grupām, kurās ik pa laikam izskanējušas kritiskas replikas par tagadējā prezidenta darbību, un arī tas varētu mazināt šo degsmi. Jāatgādina, ka A. Bērziņš ir turīgs cilvēks, kuru augstais amats nav vilinājis kādu savu labumu vai ērtākas dzīves dēļ, un, jau stājoties amatā, viņš atteicās no vairākām privilēģijām.
Taču pirms dažām nedēļām A. Bērziņa darbība aktivizējās un viss liecināja par interesi meklēt sev atbalstītājus - turklāt nevis koalīcijas rindās, bet gan Saskaņā, ar kuras balsīm A. Bērziņu ievēlēja 2011. gadā. Krievu auditorijai adresētajā LTV7 raidījumā Točki nad i A. Bērziņš pieļāva, ka kādreiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu ierasties Latvijā, bet kanālā RTVi bija raksturojis Krieviju kā labu kaimiņu. Ja mērķis bija gūt Saskaņas atbalstu, dažuprāt, galvenais priekšnoteikums tam varētu būt cits - dot cerības Saskaņai beidzot nonākt valdībā. «Par to mēs pat nesapņojam. Valsts prezidents nav tā persona, kas var garantēt uzaicināšanu valdībā,» Dienai šonedēļ sacīja Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Grūti gan atcerēties, kad J. Urbanovičs būtu skaidri pateicis, kā frakcija rīkosies pirms nozīmīgiem balsojumiem. Cits jautājums, vai Saskaņa to ir likusi nojaust A. Bērziņam, kuram ir tikai daļējs koalīcijas atbalsts. Ja A. Bērziņš izteiks vēlēšanos kandidēt vēlreiz, tā būs zīme, ka viņam ir pārliecība par vairākuma balsīm. Taču kuluāros arī izskan, ka ietekmīgi cilvēki ārpus Saeimas jau esot vienojušies par Māra Riekstiņa kandidatūru amatam - viņam šogad beigsies pilnvaras Latvijas vēstnieka NATO amatā. M. Riekstiņš 2007. gadā bija Tautas partijas izraudzītais prezidenta kandidāts.
Ja A. Bērziņš piekritīs kandidēt, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) viņu oficiāli izvirzīs un atbalstīs, ceturtdien LNT raidījumā 900 sekundes vēlreiz apstiprināja ZZS līderis Uldis Augulis, kurš piebilda: «Nekādus mājienus prezidents nav devis, un mēs arī esam tādā mazā stresā, kas rīt būs.» ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis deputātu brīvdienas vada savā lauku saimniecībā Pūrē un apgalvoja, ka arī neko nezinot. No Vienotības neviens oficiāli negribēja dalīties savās prognozēs, bet kāds šīs partijas politiķis vaļsirdīgi sacīja: «Es būtu ļoti priecīgs, ja man būtu tāds kaimiņš kā Andris Bērziņš - sirsnīgs, izpalīdzīgs, vienkāršs. Vai viņš ir vispiemērotākais kandidāts prezidenta amatam - nezinu.» Vairāki Vienotības un arī daži Nacionālās apvienības deputāti medijos ir pateikuši, ka varētu atbalstīt A. Bērziņu. Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš gan atkārtoja jau vairākkārt sacīto, ka frakcijai ir savs kandidāts - konstitucionālo tiesību jurists Egils Levits, par kuru labvēlīgi izteikušies arī sabiedrības pārstāvji partijas rīkotajās diskusijās.
Atbildi uz jautājumu, ko piektdienas vakarā varētu paziņot A. Bērziņš, nav iespējams meklēt arī vēsturē. Tomēr Dienas arhīvā ir kāds zīmīgs citāts. «Pirms četriem gadiem mēs visi guvām labu mācību - Valsts prezidenta ievēlēšana nedrīkst būt tikai politisko partiju darījums! Es nevaru lepoties ar to, kā tika izvirzīta mana kandidatūra prezidenta amatam. Toreiz gan sabiedrībai, gan man centās atvēlēt statista lomu,» tā savu ievēlēšanu atcerējās nevis tagadējais prezidents, bet gan viņa priekšgājējs V. Zatlers 2011. gada aprīļa beigās, kad aptuveni ar stundu garu uzrunu uzstājās Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā. V. Zatlers toreiz arī paziņoja par gatavību vēlreiz kandidēt uz amatu un ar konferenci LU vēlējās iedibināt jaunu tradīciju, ka Valsts prezidents pilnvaru termiņa beigās sabiedrības pārstāvjiem, valdībai un Saeimas deputātiem sniedz pārskatu par padarīto. Pēc mēneša V. Zatlers ierosināja 10. Saeimas atlaišanu, bet dažas dienas vēlāk Saeima viņu amatā vairs nepārvēlēja, uzticot Rīgas pils atslēgas A. Bērziņam.