Vienotība ar Valsts prezidentu ir vienisprātis, ka jaunajai valdībai ir jābūt tādai, kas «personāliju un rīcībspējas ziņā būtu kvalitatīvāka par līdzšinējo», tā sacīts Valsts prezidenta paziņojumā. Nav pamata runāt par nestabilitāti, jo Valda Dombrovska valdība turpina strādāt līdz jaunā kabineta apstiprināšanai, kas nav ierobežota laikā. A. Bērziņš nav vienīgais Valsts prezidents, kas uzreiz nesteidz nosaukt pirmo premjera kandidātu, kuru viņam piedāvā. Līdzīgi ir rīkojusies gan Vaira Vīķe-Freiberga, gan Valdis Zatlers, kad līdz īstā kandidāta nominācijai pagāja vairākas nedēļas. A. Bērziņš šo procesu salīdzināja ar labu vīnu, «kuram - pat Latvijā ražotam - ir jānorūgst».
Iemesli nepārliecina
Vienotības nominētā premjera kandidāta «Arta Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam ir devusi pārliecību, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā». Tā sacīts trešdien izplatītajā prezidenta kancelejas paziņojumā. Preses konferencē A. Bērziņš atkārtoja, ka tur jau viss ir uzrakstīts. «Visa Aizsardzības ministrijas darbība ir ierobežotas pieejamības informācija. Viens no tiem, kas pavīdējis presē, ir Zvārdes poligona jautājums,» vēl piebilda Valsts prezidents. Konkrētāku informāciju viņš neizpauda. A. Pabrikam, kurš bija noklausījies preses konferences ierakstu Saeimas frakcijā, nebija skaidrs, par ko ir runa.
«Esmu daļēji pārsteigts, bet - ne par noraidījumu. Esmu pārsteigts par argumentāciju,» teica A. Pabriks, kurš dienu iepriekš bija ticies ar Valsts prezidentu, bet A. Bērziņš tikai esot pateicis: «Es zinu, kā jūs strādājat, man viss ir skaidrs.» Tā šo sarunu atcerējās noraidītais premjera kandidāts. Uz vaicāto, vai A. Pabrikam un Vienotības līderiem, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam, pietiekami skaidri ir pateikti noraidīšanas iemesli, A. Bērziņš atbildēja: «Šis nav augstlēkšanas vingrinājums, kur es varu pateikt, kāda ir mana latiņa. Man ir pietiekama informācija, lai es varētu izvērtēt. Tā ir mana atbildība. Partiju līderi ļoti labi zina savus cilvēkus un viņu vājās un sliktās puses.»
Nejūtas «uzmests»
Valsts prezidents jau pagājušajā nedēļā bija noraidījis Vienotības piedāvājumu, bet partija joprojām uzstāja uz A. Pabriku kā savu spēcīgāko pretendentu. A. Pabrikam nešķiet, ka būtu nodarīts kaitējums viņam ar neskaidro aizdomu ēnu, ko radījuši prezidenta izteikumi. «Es varu būt pateicīgs partijai, ka tā man divas reizes uzticējās,» teica A. Pabriks. Arī Reformu partijas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters nedomā, ka būtu pamats runāt par kolēģa «pamešanu zem tanka», kā daži to uztver. Vienotības uzdevums bija nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu A. Pabrikam, un partija to izdarīja, sacīja E. Demiters. Valsts prezidents gan paziņojis, ka ar vairākuma atbalstu Saeimā viņam nepietiek, lai kādu kandidātu nosauktu.
Ja pieņem, ka Vienotība tomēr ir A. Pabriku «uzmetusi», dodot cerības tikt nominētam, tad šī nav pirmā reize. Līdzīgā situācijā A. Pabriks jau bija 2007. gadā, kad Tautas partija (TP), kuras biedrs viņš bija, A. Pabriku kopā ar Māri Riekstiņu un Aigaru Štokenbergu nominēja Valsts prezidenta amatam, radot iespaidu, ka tas ir nopietni. A. Pabrikam kā kandidātam bija liels atbalsts, bet izrādījās, ka tā ir tikai spēle, kuras iznākumā par Valsts prezidentu kļuva Valdis Zatlers. Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis toreiz sacīja: «Katram politiķim ir sava vēsturiska loma kādā noteiktā posmā.» Dažus mēnešus vēlāk A. Pabriks no TP aizgāja. Uz vaicāto, vai tagad nerīkosies līdzīgi, viņš atbildēja, ka tādu plānu neesot.
Prezidents skaidri neatbildēja, ar kuriem cilvēkiem konsultējas, taču atsauce uz savu komandu ļauj domāt, ka vispirms tie ir kolēģi Valsts prezidenta kancelejā, ko vada Gundars Daudze, kurš, tāpat kā A. Bērziņš, Saeimā savulaik pārstāvēja Zaļo un Zemnieku savienību. Viņa vietnieks Aleksandrs Bimbirulis Cēsu novada domē ir ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas. ZZS pārstāvji savulaik jokojot ir teikuši - kā mēs pievarējām Tautas partiju, tā uzvarēsim arī Vienotību. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzīst, ka nekas nav liecinājis, ka Vienotības līderiem Solvitai Āboltiņai un V. Dombrovskim būtu sliktas attiecības ar prezidentu, taču viņš nesaprot, kā abām pusēm sarunās nav izdevies nonākt pie viena kandidāta. No ZZS puses izskan pieņēmums, ka vainojama ir Vienotības lielmanība no spēka pozīcijām pierādīt, ka «var visu noteikt», ko prezidents nav vēlējies pieļaut.