Politiķi arī atzinīgi novērtēja, ka sarunas par Enerģētikas savienību sāktas tieši Rīgā. Tāpat tika piesaukts Austrumu partnerības samits un Latvijas kultūras programma ārvalstīs, kas esot bijusi plašākā kopš neatkarības atgūšanas.
«Pēc sešiem ļoti intensīviem prezidentūras mēnešiem var teikt, ka esam izdarījuši ļoti lielu darbu,» sacīja premjere un piebilda, ka Latvija ir izdarījusi pat vairāk, nekā gaidīts. Straujuma gan neslēpa, ka prezidentūra Latvijas ministriem bijusi «kā otrā darbadiena», kas prasījusi ļoti daudz enerģijas. Tagad lielāku uzmanību varēs veltīt Latvijas attīstībai.
Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) galvenā ēka atgriezīsies lasītāju rīcībā. Kā Dienai paskaidroja LNB pārstāvis Augusts Zilberts, līgums par telpu izmantošanu ir spēkā līdz 7. jūlijam, taču paies zināms laiks, kamēr grāmatas un plaukti tiks pārvietoti to sākotnējās vietās. Paredzams, ka augusta beigās visi pārkārtošanas darbi varētu būt paveikti, taču jau 10. jūlijā lasītāji Gaismas pilī varēs atkal ieiet pa galvenajām durvīm, un drīzumā sāks darboties arī izstāžu zāles.
Latviju slavē ne tikai vietējie politiķi - Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pauda atzinību par ļoti svarīgā Austrumu partnerības samita rīkošanu. Arī Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa Dienai komentēja: «Latvijas prezidentūra viennozīmīgi ir bijusi ļoti veiksmīga, tāpēc, ka grūti atcerēties vēl kādus sešus mēnešus Eiropas Savienības vēsturē, kur vienlaicīgi prezidentūrai uz galda būtu tik daudz politisku jautājumu, kurus var apzīmēt ar vienu vārdu - krīze.» Viņasprāt, Latvijas politiķiem bija jāizmanto plašs iemaņu spektrs, kas ļāvis arī «izpeldēt ar salīdzinoši sausām biksēm».
Eksperte paskaidroja, ka padziļinātu analītisku prezidentūras vērtējumu varēs veikt tikai pēc laika, jo daudzi iesāktie procesi augļus nesīs vēlāk. Ž. Ozoliņa kā piemēru piesauca Austrumu partnerības samitu, kas bieži tiek saukts par šī pusgada svarīgāko ES ārpolitikas notikumu, bet beidzās ar zināmu vilšanos Moldovai, Gruzijai un Ukrainai. Samits arī, kā Dienai tolaik skaidroja politologs Kārlis Daukšts, lika sākt ārpolitikas pārvērtēšanu un saprast, ka darbam ar sešām partnerības valstīm nav iespējama vienota programma, jo, piemēram, Baltkrievija atrodas pārlieku izdevīgā pozīcijā starp ES un Krieviju, lai pilnībā orientētos uz Rietumiem.
Maijā Diena jau rakstīja par Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā publicētajiem pārmetumiem ministrijām un valsts iestādēm, kas, pēc VK domām, izmantojot prezidentūru par aizbildinājumu, ir remontējušas telpas, iegādājušās tehniku un palielinājušas algas. Vislielākā daļa paredzētā finansējuma bija piešķirts ĀM.
Atbildot uz jautājumu par prezidentūras izmaksām, Rinkēvičs medijiem norādīja, ka «mēs vēl kādu mēnesi vai pusotru maksāsim rēķinus», taču viņš uzsvēra, ka kopējās izmaksas triju gadu periodā nepārsniegs 60 miljonus eiro.†Straujuma savukārt norādīja, ka prezidentūra bija Latvijas pienākums un ka kopumā nauda varētu būt iztērēta mazāk, nekā sākotnēji plānots, - «ir ietaupījumi». ĀM esot atdevusi jau pusmiljonu.