Viens no galvenajiem izaicinājumiem, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošo valsti nākamā gada sākumā, varētu būt jaunais Eiropas Parlamenta (EP) sastāvs. Tiek runāts, ka vēlētāji šī gada maijā gaidāmajās EP vēlēšanās varētu sagādāt pārsteigumus.
Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes biroja vadītājs Pēteris Viņķelis stāsta, ka Eiropā arvien lielāku popularitāti iemanto «dažādi labējie un kreisie populisti». Īpaši izteikti tas ir tādās smagsvara valstīs kā Lielbritānija, Francija, Nīderlande un Itālija. «Patlaban lielu sabiedrības atbalstu bauda Francijas labējās partijas Nacionālā fronte līdere Marina Lepena, ar islāma kritiku pazīstamais Nīderlandes parlamenta deputāts Gērts Vilderss, tāpat ir populāra Lielbritānijas neatkarības partija, kura ir pret ES pastāvēšanu kopumā,» stāsta P. Viņķelis. Kaut gan vairākums parlamenta vietu tiks centriskajām partijām, tomēr to proporcionāli kļūs mazāk. «Prezidējošā valsts ir tā, kas padomes vārdā veic sarunas ar parlamentu par likumdošanu. Izskatās, ka nākamais Eiroparlaments būs diezgan pilns ar visādiem dīvaiņiem, tajā varētu būt daudz griguļu,» prāto P. Viņķelis. Viņš bilst, ka Latvijai jāgatavojas samērā skeptiskai EP, tas būs jāpārzina smalkāk nekā tagad.
Paralēli tam Latvijai nāksies rast pareizāko pozīciju attiecībā pret Krieviju. Prezidentūras laikā Rīgā plānots Austrumu partnerības samits, tas notiks apmēram ap to laiku, kad Krievijā ir plānota Eirāzijas Savienības dibināšana. «Līdz ar to Rīga var kļūt par tādu simbolisku ģeopolitiskās sāncensības vietu,» secina P. Viņķelis. Tāpat, iespējams, tieši šajā laikā nāksies palīdzēt risināt jautājumu par Skotijas atdalīšanos no Lielbritānijas, jo procentuāli to, kas grib atdalīties, kļūstot arvien vairāk. Pat tad, ja referendumā vairākums nobalsos pret, Lielbritānijai nāksies pārskatīt konstitucionālās attiecības valsts iekšienē. «Skaidrs, ka prezidējošai valstij nav nekādas galvenās teikšanas, tomēr visi jautājumi ir komunikatīvi. Jebkurš viedoklis, ko mēs izteiksim, tiks uztverts saasināti, jo prezidējošā valsts runā visas ES vārdā,» norāda P. Viņķelis.
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātā norāda, ka Latvija vadīs aptuveni 1500 dažādu pasākumu Briselē un Luksemburgā. Paredzēts, ka mūsu valsti apmeklēs ap 25 tūkstošiem viesu. «Izšķiroša nozīme prezidentūras norisē būs labi sagatavotam, motivētam un zinošam prezidentūras personālam. Lai sagatavotu personālu prezidentūras norisei, noris liela apjoma mācības ES jautājumos. Tā ir pēdējos gados lielākā investīcija valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstībā,» norāda sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone.
Pagājušajā gadā gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES iztērēti apmēram 10 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu, šogad aptuvenās izmaksas būšot apmēram 45 miljoni eiro. Līdzīgi kā Lietuvai, kas prezidēja pērnā gada otrajā pusē, arī mums prezidentūra kopumā varētu izmaksāt ap 70 miljoniem eiro. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa (neatkarīgā deputāte) norāda, ka apmēram puse izdevumu ir tieši saistīta ar personāla izmaksām. «Problēma sākas tajā, ka jau šobrīd institūcijās nodarbinātie tiek iesaistīti prezidentūras pasākumos. Par dalību viņi saņem piemaksas, taču rodas jautājums, cik daudz laika viņiem atliek, lai darītu pamatdarbu,» norāda E. Siliņa. Latvijas pārstāvniecībā ES Briselē prezidentūras ievaros piesaistīti 130 jaunu darbinieku, valsts pārvaldēs kopumā piesaistīti 1140 strādājošo.