Eiropas Komisijas (EK) ziņojuma projekts par dalībvalstu sasniegumiem izglītībā liecina par pozitīvām tendencēm Latvijas izglītībā, tomēr eksperti iesaka pāragri nepriecāties - nesenās pārmaiņas turpmākajos sasniegumos var ienest arī krietnas korekcijas.
Ziņojumā izmantoti dati no dažādiem izglītības pētījumiem. Piemēram, skolēnu sasniegumus matemātikā, zinātnēs un lasītprasmē EK aprakstījusi, izmantojot PISA salīdzinošo pētījumu ar nu jau trīs gadus veciem datiem, kuri liecina - Latvijas skolēnu sasniegumi ir labāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Par Latviju pozitīvi liecina arī, piemēram, dati, ka izglītošanos pametuši mazāk jauniešu nekā 2002.gadā, ir vairāk pieaugušo, kas 30-34 gadu vecumā iegūst augstāko izglītību. Cits rādītājs par pieaugušajiem nav iepriecinošs - līdzdalība mūžizglītībā ir samazinājusies. Ziņojumā norādīts, ka Latvijā atbildība par pieaugušo izglītību sašķelta starp dažādām institūcijām. To kā trūkumu netieši min arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), kura uzskata, ka mūžizglītības finansējums jākoncentrē Izglītības un zinātnes ministrijas programmās, nevis kā pašlaik Labklājības ministrijā, norāda viņas preses pārstāve Agnese Korbe.
Ziņojums Latviju ierindo starp tām valstīm, kurās izglītībā vērojams «pozitīvs progress», taču eksperti iesaka nepārsteigties ar spalvu pucēšanu. No tā nevar secināt, ka izglītība Latvijā būtu labāka nekā vidēji ES, taču «mēs turamies normas robežās» un rezultāti liecina par stabilitāti, saka izglītības eksperts Guntars Catlaks. Tomēr gan viņš, gan sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva norāda - EK ziņojums ir novecojis, vēl projekta stadijā esot, jo budžeta griezieni Latvijas izglītībā radījuši pārmaiņas, kuru sekas būs redzamas turpmākajos gados. M.Golubeva negatīvu ietekmi prognozē pedagogu atalgojuma samazināšanai - ja skolotājs, kam maksā teju tik daudz, cik apkopējam, ir zaudējis motivāciju, viņš nevar motivēt arī skolēnus. Tikai pēc gadiem būšot jūtamas daudzu pieredzējušo skolotāju aiziešanas sekas. Kritiskus vārdus izpelnījusies arī finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešana, kas, pēc G.Catlaka domām, ved uz lielāku izglītības nevienlīdzību. Par pasaulē labāko izglītības sistēmu atzītās Somijas veiksmes atslēga ir tieši vienlīdzīgas izglītības piedāvājums neatkarīgi no tā, kurā skolā skolēns mācās, taču Latvija virzoties pretēji.