«Pēdējo gadu būvējumi noteikti nav tik slikti, kā sabiedrībā ir radies priekšstats,» uzskata biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. Viņš norāda, ka parasti visbiežāk kritizē būvniekus, jo «vieglāk sadot pa galvu tam, kam galvā ķivere». Taču bieži vien projektā uzzīmētais neatbilst tam, kā būtu jābūt. Līdzīgi, tikai skarbāk izsakās ceļu būves kompānijas Šlokenbeka direktors Māris Paiders, situāciju raksturojot ar vārdiem «neizglītotība, nekompetence un savtīgums». Viņš norāda, ka daudzus projektus nākas pārstrādāt: «Kā var būt situācija, kad Terehovas ceļam papildus projektam jāizsludina konkurss par 150 000 m3 grunts pārvietošanu? Vienkārši - projektā nav pareizi izrēķināts. Daudzos ceļa posmos darbi nav veikti, jo nav atpirktas zemes.» Arī būvniekiem ir daudz grēku, ko pārmest, piemēram, viena ceļa puse ir gaišāka par otru, kas liecina, ka asfaltbetonam piebērti klāt tādi materiāli, kas tur nedrīkstēja būt. M. Paiders uzskata, ka daudzas reizes būvnieki grēko arī tāpēc, ka labākie darbinieki ir aizbraukuši uz ārzemēm un strādā tie, kurus var sarunāt: «Tas, ko komisija ierauga, saucas segregācija - smalkāki pleķi mijas ar rupjākiem. Ja asfalts pēc lietus nav vienmērīgi nožuvis, ir skaidrs, ka ceļš ir slikts. No tādiem pleķiem izsit pirmo akmeni, aiziet nākamais, un nedēļas laikā ir bedre. Tādos ceļa posmos kā pie Grobiņas komisijai vajadzēja ieraudzīt segregāciju un to fiksēt. Diemžēl Latvijas likumdošana neparedz sankcijas, kas ļautu komisijai noteikt garāku garantijas laiku, ja ceļa kvalitāte neatbilst standartiem, piemēram, uz septiņiem gadiem. Trīs gadu garantija neko nedod, tik ilgi ceļa sega noturas.» Ceļu būvē ik pa brīdim uzliesmo skandāli, kur vieni būvnieki vaino citus nekvalitatīva seguma uzklāšanā. Vienā no skaļākajiem strīdiem SIA Šlokenbeka vainoja a/s A.C.B. nekvalitatīva ceļa būvē Rīgas apvedceļa posmā Salaspils-Babīte, ko valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) audits tomēr atzina par atbilstošu specifikācijai.
Analizējot iemeslus, kāpēc ceļa segums deformējas, inženierzinātņu doktors Viktors Haritonovs secinājis, ka šķembu kvalitāte ir laba, bet vaina ir bitumenā, tāpēc rodas rises un plaisas: «Pirms diviem trim gadiem tika ieviestas prasības lietot modificēto bitumenu, kas uzlabo ekspluatācijas īpašības augstā temperatūrā. Rišu veidošanās risks samazinājās. Materiālu paraugus pārbauda uz speciālas iekārtas, kur pa paraugu braukā ritenis, nodrošinot apstākļus, kas līdzinās reālajiem. Iekārta, ar kuru pārbaudīt paraugus zemā temperatūrā, ir tikai LVC, un tā sākusi darboties nesen.» Tomēr V. Haritonovs uzskata, ka tieši pēdējo trīs gadu laikā ceļu kvalitāte ir uzlabojusies, jo asfaltbetona maisījumiem agrāk nenoteica ekspluatācijas īpašības, nepārliecinoties, vai tie izturēs plānotās slodzes.