Pērn Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija izstrādāja pakalpojumu, kas atvieglo dzīvi tā sauktajiem problemātiskajiem kredītņēmējiem. Asociācijā pēc palīdzības vērsušies vairāk nekā 250 klientu, kas, aizņemoties no vairākiem nebanku aizdevējiem, nav spējuši parādu atmaksāt noteiktajā laikā un apjomā. Pakalpojums paredz, ka parādniekam apturēta soda sankciju piemērošana, tāpat no jauna tiek izveidots maksājuma grafiks, ņemot vērā kredītņēmēja iespējas atdot parādu. Šeit gan jāteic, ka atvieglojums attiecas tikai uz tiem kredītņēmējiem, kas izmantojuši asociācijas biedru pakalpojumus.
Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane atklāj, ka viena no lielākajām nozares problēmām bija tā, ka neliela daļa klientu aizņēmās vienlaicīgi pie vairākiem kredītdevējiem, bet vēlāk nespēja tikt galā ar saistību izpildi: «Valsts nav izveidojusi vienotu reģistru datu apmaiņai par klientu aktīvajām saistībām. Mums nebija rīku, lai pārbaudītu viņu aktīvos kredītus citur. Lai risinātu šo problēmu, asociācijas biedri sāka savstarpēju datu apmaiņu.» Vēl samērā aktīvi tiek izmantota iespēja klientam iekļaut sevi sarakstā, uz laiku liedzot saņemt ātro kredītu. To izmantojis 141 iedzīvotājs.
Pārkāpumi vēl ir
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde norāda, ka pēdējā pusotra gada aktivitātes ir atstājušas iespaidu uz to, kā nebanku kreditētāji reaģē uz tirgu un kādas iniciatīvas izvirza nozares pārstāvji. «Šo iniciatīvu vērtējam pozitīvi, tomēr, ja paskatās dziļāk, arī tai ir savi trūkumi - atbalsts tiek sniegts tikai tiem cilvēkiem, kas ņēmuši kredītu no asociācijas biedriem. Kaut gan ir virkne uzlabojumu, PTAC sūdzības saņem joprojām,» stāsta I. Žunde.
Salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn sūdzību skaits nedaudz pieaudzis. Tas vairāk tiek saistīts ar publicitātes pieaugumu ātrajiem kredītiem, cilvēki apzinājušies savas iespējas sūdzēties. I. Žunde gan uzsver, ka pēdējā laikā komunikācijas forma ar nozares pārstāvjiem uzlabojas, nebanku kreditētāji ieklausās PTAC aizrādījumus un ņem tos vērā. Tiesa gan, pārkāpumi joprojām tiek fiksēti, piemēram, vēl nesen diskusijas izvērsās par to, vai tiek raidītas korektas reklāmas.
Aug arī bankas
Arī komercbanku pārstāvji norāda, ka nāk pretim saviem klientiem, ja tie nokļuvuši grūtībās. SEB banka pēdējos piecos gados meklējusi risinājumu aptuveni 8000 kredītņēmējiem. Bankas pārstāve Agnese Strazda stāsta, ka visbiežāk lietotais atbalsta risinājums ir kredīta brīvdienas, kas dod iespēju noteiktu laiku līdz 12 mēnešiem maksāt tikai kredīta procentus, pamatsummu atliekot uz vēlāku laiku. Tiesa gan, nozīmīgākais solis tiek sperts, lemjot par kredīta piešķiršanu. Bankas Citadele pārstāve Ieva Prauliņa stāsta, ka kritēriji, lai piešķirtu kredītu, esot ļoti stingri, ja pēc tam rodas problēmas, tās tiek individuāli izskatītas. Problemātisko kredītu ir samērā maz. «Iedzīvotāji, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, rūpīgāk plāno, kādiem mērķiem izmantos kredītlīdzekļus un cik liels būs ikmēneša maksājums,» stāsta I. Prauliņa. Swedbank pārstāvis Ainars Balcers norāda, ka lielākajai daļai klientu, kuri nonākuši maksājumu grūtībās, kopīgi esot rasts «abpusēji pieņemams risinājums».
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Laima Auza Dienai atklāj, ka no banku klientiem saņemto sūdzību skaits ir samazinājies. Bankām ir uzkrāta pieredze kredītu problēmjautājumu risināšanā.