Lai balsotājiem kaut nedaudz atvieglotu iepazīšanos ar partiju programmām un prioritātēm, Diena lūdza politisko spēku līderiem nosaukt vienu galveno teikumu šajā 4000 zīmju pieteikumā, pēc tam līdzīgs jautājums tika uzdots arī ierindas kandidātiem. Secinājums - ne vienmēr šie viedokļi saskan. Tajā pašā laikā redzams, ka vairākiem politiskajiem spēkiem ir tik līdzīgas prioritātes, ka varētu rasties jautājums, kāpēc gan viņi nav vienā sarakstā.
Kā no vienas partijas
Minēto vērojumu varētu attiecināt ne tikai uz Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kuru izveidojis NA bijušais biedrs Jānis Bordāns. Gan vieni, gan otri uzsvaru liek uz Satversmē ierakstītajām valsts pamatvērtībām. Arī Vienoti Latvijai kandidāts Ivars Kalvišķis ne ar zilbi nepieminēja Aināra Šlesera (VL) izloloto nacionālo izlīgumu, bet sacīja: «Svarīgais ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā.» Ir pazīmes, kas norāda arī uz Vienotības un NA savstarpējo konkurenci. Ja Vienotība saukli par nevienlīdzības mazināšanu, ar kuru pieteica sevi jau Valda Dombrovska premjerēšanas laikā, ir ierakstījusi starp rindām, NA to īpaši izcēlusi lieliem burtiem.
Tāpat ļoti tuvas ir partiju Latvijas attīstībai (LA) un Izaugsme prioritātes, jo tās abas uzsver veselības reformas nepieciešamību. Savukārt A. Šlesera vadītajai Vienoti Latvijai (VL) un viņa agrākā konkurenta Einara Repšes pieteiktajai Latvijas attīstībai ir tuvs skatījums par uzņēmējdarbības attīstību. Līdzīgi Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ir vienādos ieskatos, ka vienai no prioritātēm jābūt līdzsvarotai reģionu attīstībai, ko akcentēja gan bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars (LRA), gan tagadējais kancelejas vadītājs Gundars Daudze (ZZS). Reģionu apvienībā valdīja samērā liela vienprātība, jo rūpes par reģioniem kā pirmās minēja pat kandidāti ar sociāldemokrātisku izcelsmi, piemēram, Jānis Dinevičs.
Tagad sociāldemokrātijas karogu nes Saskaņa, ar ko arī tā atšķiras no radikālākās Latvijas Krievu savienības, kuras pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs teica: «Mēs runājam par jautājumiem, par kuriem Saskaņa izvairās runāt.» Ar to domāta cittautiešiem tuvā pozīcija, piemēram, valodas un pilsonības jautājumos. Savukārt viens no Saskaņas saraksta vadošajiem kandidātiem Andrejs Klementjevs uzsvēra sociālās drošības nozīmi. Viņš arī atzina, ka kaut ko panākt varēs tikai tad, ja Saskaņa atradīs dialogu ar varas partijām.
Kas katram tuvāks
Latvijas attīstībai pārlikusi uzsvarus no kultūras, kas bija prioritāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās, uz veselības reformu, ar ko jau vairākus mēnešus sevi pozicionē E. Repše, sajutis, ka tas ir valdības vājais punkts. Taču LA ierindas biedri joprojām dzīvo ar sākotnējo prioritāti - atbalstu uzņēmējdarbībai -, to kā svarīgāko uzsvēra Mārtiņš Vadzis. Savukārt Ģirts Auškāps (LA) sacīja: «Nav iespējams pateikt vienu galveno teikumu. Es pat esmu pie datora, bet netaisos kustināt peli, jo visa programma ir svarīga.» Laikam kandidāts tomēr bija pakustinājis peli, jo pēc brīža nosauca tieši tās jomas, kuras svarīgas līderim, tikai apgrieztā secībā - vispirms izglītību un tad veselību.
Pret kādas vienas tēmas nosaukšanu bija arī ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis, kurš teica: «Nevar izcelt vienu svarīgu teikumu, tā programma ir jālasa kopumā.» Viņš ieteica vērsties pie Danas Reiznieces-Ozolas, kas esot programmas autore, bet Diena uzmeklēja ZZS līderi Uldi Auguli, viņš pateica tieši tos vārdus, kuru nozīmi vēlāk sarunās minēja teju visi līderi. Valsts drošība U. Augulim šķiet pats svarīgākais - tiesa, plašākā kontekstā, to attiecinot uz valsts un ģimenes drošību kopumā. Uz drošību lielu uzsvaru likusi Vienoti Latvijai, savukārt Nacionālā apvienība šo vārdu iekļāvusi pat vēlēšanu sauklī, uz ko norādīja Raivis Dzintars: «Drošība ir visu prioritāte. Mūsu sauklis ir «drošākā izvēle nacionāli domājošam vēlētājam».»
Vēlētājam būtu vieglāk atpazīt, kurš ir kurš, ja partijas iezīmētos ar kaut ko sev raksturīgu un atšķirīgu. To A. Šlesers esot ņēmis vērā, cenšoties «nevis pieminēt visu, kam vajadzīga nauda, bet gan uzsvērt, kā valsts var pelnīt». Gan viņš, gan visi citi politiskie spēki, kas nav pie varas, sola pārmaiņas valstī. Programmu lasīšana ir apgrūtinoša arī tad, ja tajā ir pārāk daudz tādu vārdu kā «nodrošināt», «palielināt», «attīstīt», «izstrādāt», «īstenot», ar kuriem sevišķi dāsni šķiedusies Vienotība. Tās kandidāti atkarībā no savām interesēm sauca dažādas prioritātes - sākot ar drošību un beidzot ar izglītību, kas kā svarīgākā šķita Ingai Priedei. Šajā partijā ir cilvēki, kuri būtisku nozīmi piešķir arī tiesiskumam, ko sola nodrošināt gan Jaunā konservatīvā partija - jo «Jānim Bordānam neļāva pabeigt darbus», kā sacīja Jānis Tomels -, gan bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas partijas No sirds Latvijai biedri.