Trūkst izpratnes
Par spīti demogrāfiskajai situācijai, arī šogad uzņemšanas rezultāti Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē ir labi, tomēr programmu absolventu ir būtiski mazāk, nekā to studentu, kuri uzsāka mācības. Viens no iemesliem - jaunieši nav apzinājušies, ko nozīmē darbs informāciju tehnoloģiju jomā. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāna vietnieks Agris Ņikitenko stāsta, ka studenti atklāti atzīst, ka ir «aplauzušies», jo domājuši, ka būs jāstrādā ar lietojumprogrammām kā skolā, nevis pašiem jārada programmas. Turklāt vērā jāņem arī skolēnu sliktās zināšanas eksaktajos priekšmetos. Piemēram, augstskolas pārbaudījumu ar pamatskolas matemātikas uzdevumiem mācību gada sākumā nespēj sekmīgi nokārtot pat puse jauno studentu. Savukārt augstskolas uzdevums pēc tam ir trijos gados sagatavot speciālistu.
Šo pašu problēmu Dienai uzsver arī Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis. Pēc viņa domām, mūsdienās vairs nevar koncentrēties tikai uz lietojumprogrammu apguvi, bet jārada priekšstats par nozares darbu. Tas nenozīmē, ka jau skolas solā ir jāapgūst kāda konkrēta programmēšanas valoda, tomēr programmēšanas pamati spētu skolēnam radīt priekšstatu. Šim mērķim izstrādās arī īpašas spēles, ar kurām programmēšanas elementus bērnam var iemācīt pat bērnudārzā.
Jāmāca agrāk
Patlaban informātiku skolā māca 5., 6. un 7. klasē, koncentrējoties tieši uz lietojumprogrammu apguvi. Kā atzīst Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākais referents Viesturs Vēzis, mācību programmas standarts nav būtiski mainījies apmēram 10 gadu. Tas nozīmē, ka principā mācītas tiek novecojušas lietas, jo nevienam nav noslēpums, kādā tempā attīstās informāciju tehnoloģijas. Informātikas skolotāji iestājas gan par to, lai tiek izveidots jauns standarts, gan par to, ka informātika jāmāca no 2. klases, īpaši ņemot vērā faktu, ka bērni tehnoloģijas apgūst jau pirmskolas vecumā.
Asociācijas priekšlikums ir no 2. līdz 9. klasei papildus jau tagad apgūstamajām lietām mācīt arī algoritmu un programmēšanas pamatus. Tomēr līdz ar to jāmaina arī priekšmeta standarts, jo nevar 2. klases skolēniem mācīt to pašu, ko 5. klasē. Tāpat svarīgi saglabāt informātiku kā atsevišķu mācību stundu, uzsver O. Lūsis, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi šo priekšmetu integrēt citos. Pēc O. Lūša domām, tā ir valstiska izšķiršanās - turpināt sagatavot sociālo vai eksakto zinību jomas speciālistus.
Nav skaidrības
Par to, vai skolotāju priekšlikumi varētu tikt atbalstīti, skaidrības pagaidām nav. VISC pārstāvis V. Vēzis Dienai norādīja, ka centrs piedāvās digitālās kompetences apguvi jau sākumskolas posmā. Jautājums gan ir par to, vai tas varēs palikt kā atsevišķs mācību priekšmets vai sākumskolas posmā tiks integrēts citos. Tas nozīmē, ka, piemēram, latviešu valodas stundās bērni apgūtu arī datorprasmes, pildot kādu ar latviešu valodu saistītu uzdevumu. Savukārt no 4. klases datorika būtu jāapgūst kā atsevišķs mācību priekšmets, īpaši akcentējot algoritmiskās domāšanas attīstīšanu un programmēšanas pamatu apguvi. Līdz ar to, piemēram, no 7. klases līdz pamatskolas beigām 50% no kopējā laika stundās tiktu strādāts pie šīm prasmēm. Turpretī vidusskolas klasēs skolēni varētu specializēties izvēlētajā jomā, piemēram, datorinženierijā, datorgrafikā un citās. Tādā gadījumā gan jautājums ir par pedagogu sagatavotību, jo ne visiem informātikas skolotājiem ir šādas zināšanas.
Par to, kāds variants tiks izvēlēts, skaidrības vēl nav - jauno kompetenču sistēmu plānots ieviest 2018. gadā.