Prasības sadzirdētas
Armijas spēki svētdien centās atgriezt dzīvi ikdienišķā ritmā. Kareivji ieradās Tahrīra laukumā, kas kļuvis par tautas sacelšanās simbolu, un sāka izkliedēt demonstrantus, mēģinot atbrīvot laukumu no to uzslietajām teltīm. «Mēs vairs nevēlamies, lai protestētāji atrastos laukumā,» valsts pārvaldes pozīciju nemierniekiem skaidroja Militārās policijas vadītājs Mohameds Ibrahims Mustafa Ali. Par spīti pretestībai, bruņotajiem spēkiem izdevās nemierniekus izšķirt vairākās mazākās grupās, tādējādi pirmo reizi kopš sacelšanās sākuma janvāra beigās Tahrīra laukumā atjaunojās satiksme.
Tomēr daļa protestu dalībnieku, kas piektdienas vakarā pēc gandrīz 30 gadus valdījušā prezidenta atkāpšanās revolucionāro laukumu pameta, svētdien tajā atgriezās. «Revolūciju, revolūciju līdz uzvarai,» nemiernieku saukto citējis Reuters. «Viņiem ir jāatbild uz mūsu prasībām.»
Ēģiptieši pieprasīja politieslodzīto atbrīvošanu, godīgu un brīvu vēlēšanu sarīkošanu, kā arī ārkārtas stāvokļa atcelšanu, kas valstī ir spēkā jau kopš H. Mubaraka stāšanās amatā. Lielu neapmierinātību cilvēku vidū izraisīja valdība, kas pēc prezidenta gāšanas bija saglabājusi savas pilnvaras, nenorādot termiņus, kuros plānots ieviest demokrātisku pārvaldi. «Korumpētā sistēma vēl aizvien darbojas. Tā atgriezusies pie vienīgajām metodēm, ko tā zina - fiziska spēka. Ja mēs aiziesim, viņi neīstenos mūsu prasības,» kāda Tahrīra laukuma pagaidu iemītnieka teikto citējis Reuters. Demonstranti norādījuši, ka bruņotie spēki mēģinājuši tos padzīt no laukuma, pielietojot fizisku spēku. Tāpat esot aizturēti ap 30 nemiernieku līderu, lai mazinātu pretošanos.
Tomēr svētdienas pēcpusdienā demonstranti šķita sadzirdēti, jo daļa prasību tika īstenotas. Militārā padome atlaida parlamentu un apturēja valsts konstitūcijas darbību. Tā solīja sešu mēnešu laikā nodrošināt demokrātiskas vēlēšanas, kā arī rosināt konstitūcijas labojumus. Līdzšinējā konstitūcija daudziem politiskajiem spēkiem liegusi iespēju piedalīties vēlēšanās. Lēmums protestētāju vidū izraisīja prieku, vēloties saņemt arī citu prasību izpildi.
Sola ievērot miera līgumus
Militārā padome pēc prezidenta atkāpšanās centās nomierināt pasaules valstis, norādot, ka situācija Ēģiptē neradot nevienai no tām draudus. Tā vairākkārt uzsvērusi mērķi ieviest demokrātiju, kā arī solījusi ievērot visas noslēgtās starptautiskās vienošanās, tajā skaitā miera līgumu ar Izraēlu. Daudzas valstis paudušas savu atbalstu demokrātijas ieviešanai Ēģiptē. ASV prezidents Baraks Obama piedāvājis arī finansiālu palīdzību godīgu vēlēšanu rīkošanai.
Ēģiptiešu panākumi, kas sekoja prezidenta gāšanai Tunisijā, rosinājuši plašus nemierus citviet arābu pasaulē. Tūkstošiem alžīriešu un jemeniešu nedēļas nogalē izgājuši ielās, lai pieprasītu valsts vadītāju atkāpšanos. Abās valstīs notikušas sadursmes starp nemieriniekiem un policistiem, kā arī aizturēti vairāki simti cilvēku.