gadā) «izpelnītos» plašāku rezonansi par ziņu?... Tomēr laiku pa laikam kaut kas netveramajā piedāvājumā apstādina uzmanību.
Tūkstošus visā pasaulē aizrāvusi britu multimākslinieka Luka Džerama akcija - instalācija Play Me, I'm Yours/Spēlē mani, esmu tava, kas tiek īstenota pasaules lielākajās pilsētās kopš 2007. gada. Līgava kāzu dienā, bezpajumtnieks ar bērnu, jauniešu pulciņš, satupis uz klavierēm kā uz parka soliņa, lietišķa dāma ar elegantu somiņu un zelta rotām, darījumu cilvēks uzvalkā, onkulis ar sunīti, maza meitenīte, policists uniformā... Visi iespējamie un neiespējamie lielpilsētas tipāži pilsētā uz ielas spēlē klavieres. Dažādos diennakts laikos - agri no rīta, sastrēgumstundā uz dzeltenu takšu jūras fona, upes krastā saulrietā, spuldžu un neongaismās naktī.
Ideja - apdvēseļot miljongalvainu anonīmu pūli, kaut uz brīdi liekot aizdomāties, ka pilsētā dzīvo konkrēti cilvēki, ne tikai bezkaislīgi garām slīdošas somiņas un lietussargi - Lukam Džeramam dzimusi vietējā veļas mazgātavā: «Es pēkšņi atskārtu, ka pilsētā jābūt simtiem šādu neredzamo grupējumu/komūnu, kas pavada kopā laiku klusējot. Cerēju, ka publiskā vietā novietotas klavieres būs kā katalizators sarunai.» Mākslinieka humānā, atklāti naivā un romantiskā ideja ir tuvu tam, ko Latvijā jau 1961. gadā poētiskā dokumentālā kino hrestomātiskajā filmā Baltie zvani izdarīja Hercs Franks un Ivars Kraulītis, liekot mazai meitenītei «starp mašīnām un motoriem» meklēt baltas trauslas puķītes.
Akcijas Play me, I'm Yours laikā klavieres ir izvietotas attiecīgās pilsētas dažādās slavenās un nomaļākās vietās - parkos, stacijā, ielās pie kafejnīcām. Iespaids tāds, it kā pārvācoties kāds būtu aizmirsis ielādēt klavieres kravas mašīnā. Akcijai beidzoties, vietējo mākslinieku un brīvprātīgo apgleznotās klavieres dāvina skolām un citām interešu grupām.
«Mani tā interesē, kas notiks! Klavieres ir tukšs, neaizpildīts ietvars ikviena jaunradei. Būs interesanti redzēt, cik daudz šeit ir talanta. Kad ielās parādās klavieres, tās pieder šīs lieliskās pilsētas iedzīvotājiem. Izbaudiet!» - tā 2010. gadā, uzsākot akciju Ņujorkā, presē nepacietībā «berzēja rokas» Luks Džerama.
Pirmās 15 klavieres publiskā vidē mākslinieks izvietoja Birmingemā 2007. gadā. Trīs nedēļu laikā pie tām piesēdās 140 000 cilvēku.
Pagājušogad Luks Džerama bija laikmetīgā mākslas foruma Baltās naktis viesis Rīgā. LU Botāniskā dārza Tropu mājā bija vērojama viņa interaktīvā instalācija - performance Augu orķestris. Tā piedāvāja iespēju sadzirdēt nesaklausāmos augu skaņu viļņus.
Plašu rezonansi izraisījis cits Džerama darbs - Infectious Beauty/Infekcijas skaistums (2010). Izstādē Manhetenas Hellera galerijā tika izstādītas bezgala skaistas nāvējošu vīrusu (bakas, gripa, HIV) skulptūras. Virtuozais stikla pūtēju darbs nespēja iejūsmināt The New York Times kritiķi Donaldu Maknīlu Jr.: «Es jutos apvainots. Esmu redzējis cilvēkus mirstam no tā (..) Misters Džerams aizstāv savu darbu ar argumentiem, kas ir raksturīgi britu mākslinieku jaunajai paaudzei, kuri apcer nāvi estētiski - viņš esot citējis Demjena Hērsta dzīvniekus formaldehīda akvārijos.» (14.06.2010) Paralēli noliegumam Džerama vīrusu skulptūras nokļuva pat uz medicīnas žurnālu vākiem.
Vīrusu skaistuma kaislības ir jau vakardiena. Bet 40 klavieru līdz 8. jūlijam Parīzē ir tavas. Atceries, ka neesi tikai akurāts «darba ņēmējs», un uzspēlē! Vienalga, vai esi Šimkus, vai - repertuārā tikai «klimpiņpolka». Sava jaunrade gan jāiegrožo no plkst. 9.30 līdz 20.30.