Komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Vienotība) Dienai uzsver, ka patlaban jau darbojas atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 150 miljoni latu. «Sistēma ir balstīta uz noteiktiem pieņēmumiem, kāda būs atkritumu plūsma. Faktiski visiem poligoniem ir kredītsaistības, uz šo saistību bāzes iedzīvotājiem ir izstrādāti atkritumu apsaimniekošanas tarifi. Ieviešot kaut ko papildus, situācija būtiski mainīsies,» skaidro J. Ozoliņš un piebilst, ka poligonu pārstāvji sūta vēstules, kurās norāda, ka izmaiņu ietekme būs mērāma miljonos. «Viņiem ir būtiskas problēmas esošās saistības nodrošināt. Man ir veselas čupas ar vēstulēm - iebilst Pašvaldību savienība, Lielo pilsētu asociācija, arī visas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas.»
Uz jautājumu, vai sistēmu vispār ieviesīs, viņš atbildēja: «Izvēle ir starp to, kur ieguldīt naudu. Visa iepriekšējā sistēma ir bāzēta uz citu veidu, kā savākt atkritumus, tam uzbūvēta ir visa infrastruktūra. Tagad uztaisīt vēl vienu infrastruktūru, kas iepriekšējo sagrautu, ekonomiski ir ļoti neizdevīgi.»
Depozīta sistēmas tiešās izmaksas operatoram, kas izveidotu un apkalpotu sistēmu, būtu aptuveni 4 miljoni eiro. Summā nav iekļauta tirdzniecības vietu iekārtošana un savākšanas punktu izveide. Daļu no izmaksām segtu ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.
Tieši ES prasības ir viens no argumentiem, kāpēc par jauno sistēmu vispār sākts runāt. Alus un dzērienu iepakojuma savienības valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka, neieviešot sistēmu, mēs nespēsim izpildīt ES noteiktās prasības. Pašreizējā konteineru sistēma strādā nepilnīgi un nespēj savākt un pārstrādāt noteikto daudzumu atkritumu. Ražotājiem palielināsies izdevumi, jo tiem būs jāmaksā par neizpildītajām normām. «Eiropas līmenī tiek palielinātas minimālās normas, kāds iepakojuma daudzums jāsavāc un jāpārstrādā, un droši par tā izpildi varam būt tikai tad, ja tiks ieviesta depozīta sistēma,» viņa skaidro un piebilst, ka, atsakoties no tās, palielinās risks, ka pieaugs dabas nodoklis un samaksa par atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat vēl ir virkne citu iemeslu, kāpēc bez pārmaiņām neiztikt.
I. Šure notiekošo dēvē par «atsevišķu personu un nozaru interešu bīdīšanu, kamēr vēl tas ir iespējams». Viņa atgādina, ka J. Ozoliņš jaunajā Saeimā nav ievēlēts un ir labās attiecības ar tiem, kuri vēlas saglabāt pašreizējo atkritumu savākšanas sistēmu.
Deputāts apvainojumus noraida: «Šīs izmaiņas ne tuvu nav gatavas izskatīšanai. Tās vairākas reizes ir skatītas Vides apakškomisijā, tāpat arī tautsaimniecības komisijā, un abas ir secinājušas, ka šobrīd sistēmas ieviešana ir absolūti nepamatota no ekonomiskā viedokļa.» Uz jautājumu, vai gadiem ilgās diskusijas un darbs tagad izrādījies bezjēdzīgs, viņš atbild: «Nezinu. Ja iesaistītie cilvēki ar aprēķiniem parāda, ka sistēmas ieviešana radītu miljoniem zaudējumu, protams, diskusija beidzas ar to, ka labāk nepieņemt šādu lēmumu.» Neskatīt likumprojektu Saeimas plenārsēdē aicināja vairāki Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti, kā arī Lolita Čigāne (Vienotība), uzsverot, ka tas neesot kvalitatīvs un vispirms nepieciešams novērst trūkumus.
Savulaik par sistēmas ieviešanu ļoti iestājās bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņš norādīja, ka Latvijā 88% no visiem savāktajiem atkritumiem tiek apglabāti. «Tas nav pieņemami, nemaz nerunājot par plastmasas pudelēm, kas mētājas grāvmalēs un mežos. Tādā garā turpinot, vienas Latvijas vienkārši kļūs par mazu visam ik dienu saražotajam un izmestajam atkritumu daudzumam,» viņš sacīja Dienai.