Pētījuma vadītāji uzsver - lai gan mazākumā, tomēr ievērojami augsta šī tendence ir meiteņu vidē - 36% no visiem gadījumiem. Terors, atriebība un noraidījums ir galvenie iemesli, kāpēc jauni cilvēki iesaistās vajāšanā. Tikai 5% gadījumu agresijas iemesls bijusi seksuāla aizraušanās. Trīs ceturtdaļas upuru ziņojuši, ka viņiem ir draudēts. Draudi var būt nekonkrēti, bet mēdz būt arī ļoti konkrēti - savainot, izvarot vai nogalināt. 15% gadījumu draudi izteikti arī upuru ģimenes locekļiem un draugiem.
Pusaudži zēni pārsvarā vajā meitenes, savukārt meitenes bieži vien vajā citas meitenes. Turklāt viņas nereti iesaista savus draugus kā palīgus. Eksperti bažījas, ka gados jaunu vajātāju uzvedība nereti tiek vienkāršota, nosaucot to par nevainīgu. Taču patiesībā šai uzvedībai bieži raksturīgas tiešas, intensīvas un biedējošas vajāšanas formas.
«Ar tādu pašu nopietnību, kā attiecamies pret pieaugušo agresiju, būtu jāattiecas pret jauniešu vidū sastopamu līdzīgu uzvedību. Jo draudi jaunieša turpmākai dzīvei ir reāli,» uzskata speciālisti. Pētījums uzsver nepieciešamību apzināties fizisko, psiholoģisko un sociālo ietekmi, ko vajāšana atstāj uz tās upuriem. Iegūto emocionālo traumu sekas var būt ļoti ilgstošas, it sevišķi tas attiecināms uz bērniem un jauniešiem. Smagākos gadījumos upuri ir bijuši spiesti pilnībā mainīt savu dzīvesveidu, ieskaitot skolas vai mājvietas maiņu.