Tikmēr ceļu uz karadarbības pārņemtajiem Ukrainas austrumu apgabaliem turpināja Krievijas humānās palīdzības kolonna, kas ir iesaukta par «klīstošo holandieti» un «spoku kolonnu», jo novirzījusies no iepriekš izziņotā maršruta, pastiprinot aizdomas par Krievijas patiesajiem nodomiem.
Nekādas aneksijas nebija
V. Putins vakar noslēdza divu dienu vizīti anektētajā Krimā, kur viņam trešdien notika sarunas ar valsts drošības struktūru vadītājiem un valdības ministriem. Ceturtdien no rīta viņam bija paredzēts uzrunāt 140 Krievijas parlamenta deputātus un atbildēt uz viņu jautājumiem, tomēr pasākums aizkavējās gandrīz par četrām stundām.
«Mēs esam nopelnījuši tikties Krimā,» ar šādiem vārdiem V. Putins uzrunāja parlamentāriešus, piebilstot, ka viņi pussalā nav ieradušies, lai «sildītos saulītē», bet uzklausīt Krimas iedzīvotāju problēmas, kuru esot ļoti daudz, jo Ukraina «no Krimas daudz ņēma un maz deva», citē NEWSru.
V. Putins kārtējo reizi atvairīja rietumvalstu kritiku, ka Krievija nelikumīgā ceļā sev pievienojusi Krimu. «Nekādas Krimas aneksijas nebija. Jā, mēs izmantojām savus bruņotos spēkus, bet tikai tāpēc, lai sarīkotu referendumu [par pussalas neatkarību un pievienošanu Krievijai],» sacīja Kremļa saimnieks.
Viņš sacīja, ka lēmumu par Krimas apvienošanu ar Krieviju nevar mainīt, jo tā būtu kā «atteikšanās pašiem no sevis». «Tas nav iespējams. Lēmums ir pieņemts,» strikti noteica prezidents un apsolīja, ka līdz 2020. gadam Maskava Krimas attīstībā ieguldīšot 700 miljardu rubļu (14,5 miljardi eiro).
Krievijas galva arī paziņoja, ka ir apstiprinājis bruņoto spēku grupējuma Krimā izveides programmu, kas neprasīšot milzīgus finansiālus ieguldījumus, jo pussalā neizvietošot lielu daudzumu karavīru un bruņojuma. Programma organiski iekļaušoties Krievijas bruņoto spēku attīstības plānos, kuriem līdz desmitgades beigām paredzēts tērēt 20 triljonus rubļu (416 miljardu eiro).
Situāciju Ukrainas austrumos, kur Ukrainas valdības spēki cīnās pret Maskavas atbalstītajiem separātistiem, V. Putins nodēvēja par «asiņaino haosu» un «brāļu karu», raksta Rossijskaja Gazeta. V. Putins uzsvēra, ka Krievija darīšot visu, lai Ukrainā pēc iespējas ātrāk beigtos asinsizliešana.
Prezidents izteica savas domas par Kremlim draudzīgā ultralabējā politiķa Vladimira Žirinovska izteikumiem, ka lēmums par trešo pasaules karu jau esot pieņemts un tajā Baltijas valstis un Polija tikšot iznīcinātas. «Ne vienmēr tas, ko saka Vladimirs Volfovičs, sakrīt ar Krievijas oficiālo pozīciju,» apgalvoja V. Putins. «Viņam patīk laist tā skaļi.» Viņš piebilda, ka V. Žirinovskis varējis tā izteikties, jo «pie mums ir vārda brīvība».
Nezina, kur kolonna dodas
280 smagās automašīnas, kas ar Krievijas humānās palīdzības kravu otrdien devās uz promaskavisko separātistu kontrolēto Luhanskas pilsētu Austrumukrainā, ceturtdienas rītā gandrīz pēc 24 stundu dīkstāves atstāja Krievijas pilsētu Voroņežu. Sākotnēji bija paredzēts, ka kolonna Ukrainas teritorijā iebrauks caur robežpunktu Harkovas apgabalā, ko kontrolē Kijeva.
Tomēr vakar kolonna mainīja virzienu un pievakarē apstājās Kamenskas-Šahtinskas pievārtē 40 kilometru no robežas ar Luhanskas apgabalu, ko kontrolē bruņotie separātisti. Klātesošie ārvalstu žurnālisti ziņoja, ka automašīnas novietotas atklātā laukā, kurā izveidota nometne kolonnas apkalpes locekļiem.
Ne Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, ne Ukrainas varasiestādes nebija informētas, kāds būs palīdzības kolonnas galamērķis. Ukraina paziņoja, ka pirms ielaišanas Ukrainas teritorijā kolonna ir jāpārbauda starptautiskajiem novērotājiem. Pretējā gadījumā kolonnas kustību «bloķēs ar visiem iespējamiem spēkiem». Kijeva vakar uz Luhanskas un Doņeckas apgabalu nosūtīja savu humāno palīdzību.