Citā šonedēļ noplūdinātā ziņojumā vēstīts par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova interesēm Latvijā.
Putina iegriba
ASV vēstniecības Parīzē nosūtītajā ziņojumā ASV Valsts departamentam 2006. gada 12. decembrī teikts, ka 7. decembrī ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas lietās Daniels Frīds ticies ar Francijas prezidenta Žaka Širaka diplomātisko padomnieku Morisu Gurdo-Montaņu, kurš izklāstījis peripetijas ap iecerētajām, bet vēlāk atceltajām V. Putina, Ž. Širaka un toreizējās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vakariņām Rīgā pēc NATO samita noslēguma 29. novembrī.
Diplomātiskais pingpongs sācies pēc tam, kad Kremļa padomnieks Sergejs Prihodko Francijas pusei ierosinājis, ka 29. novembrī V. Putins varētu tikties ar Ž. Širaku kādā no Parīzes lidostām, lai sveiktu viņu jubilejā. Ž. Širaka pārstāvji ideju akceptējuši, bet precizējuši, ka šajā dienā Francijas prezidents atradīsies Rīgā. S. Prihodko izteicis priekšlikumu tikšanos sarīkot Latvijas galvaspilsētā.
Franči par to informējuši Latvijas Prezidenta kanceleju un piedāvājuši latviešiem sarīkot neoficiālās vakariņas. Ž. Širaka pārstāvji arī pārliecinājuši latviešus, ka Francija ir gatava krieviem teikt nē, ja tikšanās jebkādā veidā aizskars Latvijas pusi. Šīs sarunas, visticamāk, notikušas 24. novembrī, jo šajā dienā vēsts sāka izplatīties pa diplomātiskajiem kanāliem.
Prezidenta kanceleja piekritusi, bet ar nosacījumu, ka notiks arī V. Vīķes-Freibergas un V. Putina divpusējā tikšanās. S. Prihodko M. Gurdo-Montaņam sacījis, ka tas būtu «sarežģīti», ņemot vērā Krievijas sabiedrībā valdošo negatīvo viedokli par Latviju.
Vēlāk latvieši frančiem paskaidrojuši, ka Kremlis ir noraidījis vakariņu rīkošanu Latvijas prezidenta [Rīgas] pilī vai rezidencē, bet tikusi apspriesta iespēja pulcēties kādā no kultūras centriem. M. Gurdo-Montaņs esot skubinājis Krievijas pusi pieņemt pēdējo piedāvājumu, un viņam šķitis, ka krievi ar to arī varētu būt mierā. Tomēr 28. novembra vakarā Kremlis no ieceres par vakariņām atteicies, visticamāk, tāpēc, ka piedāvātā norises vieta [iespējams, Mazā ģilde vai Melngalvju nams] atrodoties 200 metru attālumā no Latvijas Okupācijas muzeja.
Franči žēlojas
Francijas prezidenta padomnieks ASV pārstāvim žēlojies, ka Latvija publiskojusi tikšanās atcelšanu, jo vaicājusi toreizējam NATO ģenerālsekretāram Jāpam de Hopam Sheferam, vai varētu ielūgt Krievijas prezidentu. M. Gurdo-Montaņs izteicies, ka notikuma anulēšana nebūtu nākusi gaismā, ja latvieši būtu paklusējuši.
Tam D. Frīds iebildis, ka Latvijas puse rīkojusies pareizi, informējot NATO, un tā izvairījusies no nepatīkamiem pārsteigumiem. «D. Frīds pretstatīja Krievijas neveiklību Latvijas atklātībai vakariņu rīkošanas procedūrā un piebilda, ka Maskavai beidzot būtu jāpieņem Baltijas valstu neatkarība,» teikts ziņojumā.
D. Frīds arī sacījis, ka ASV vairs neakceptēs Maskavas iedomātās bažas par krievu stāvokli Latvijā, īpaši jau ņemot vērā toreiz Krievijā valdošo negatīvo attieksmi pret gruzīniem viņu etniskās izcelsmes dēļ.
M. Gurdo-Montaņs pēc tam komentējis, ka izvēlētais V. Putina ierašanās laiks neesot bijis pareizs, un piekritis, ka Latvijas valdībai vairs neesot problēmu ar krievvalodīgajiem nepilsoņiem.
Lužkovs izvērsās
Kādā ASV vēstniecības Maskavā ziņojumā 2009. gada aprīlī izklāstīts, kā toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs J. Lužkovs izmanto pilsētas budžeta līdzekļus, lai vairotu Maskavas politisko un ekonomisko ietekmi ārpus valsts robežām.
Dokumentā teikts, ka Maskavas nauda piešķirta dažādām etnisko krievu organizācijām Ukrainā un Baltijas valstīs, bet 2008. gadā lielpilsētas finanses ieguldītas autorūpnīcas Amo Plant izveidē Jelgavā, lai nodrošinātos, ka netiek pārtraukta rezerves daļu piegāde autorūpnīcām Maskavā un tajās neiestātos bezdarbs.