Jānis Naglis, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents
Var nosaukt vismaz trīs iemeslus, kādēļ valdība rīkotos apsveicami, samazinot PVN likmi viesnīcu pakalpojumiem. Pirmkārt, Latvijas konkurētspēja reģionā puslīdz izlīdzinātos ar Igauniju, kur viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērots 9% liels PVN, Somiju, kur šī nodokļa likme ir 8%, kā arī Poliju un Vāciju, kur tā ir 7%. Lietuvā viesnīcu pakalpojumiem ir 19% liels PVN, un PVN samazināšana vairotu mūsu izredzes kaimiņus apsteigt. Otrkārt, pēc PVN likmes palielināšanas Latvija zaudēja vismaz vienu miljonu latu lielus ieņēmumus no konferenču tūrisma, un, samazinot PVN likmi, zaudētos tūristus varētu ļoti ātri atgūt. Tas savukārt ļautu atgūt vismaz tūkstoš zaudēto darbvietu viesnīcu nozarē. Treškārt, sociālā taisnīguma apsvērums. Proti, viesnīcu pakalpojumi pēc būtības ir eksports, bet atšķirībā no ražotājiem pakalpojumu nozare PVN atgūt nevar. Šis faktors ir viens no apsvērumiem, kādēļ ES dalībvalstis viesnīcu pakalpojumiem piemēro samazināto PVN. Turklāt viesnīcu nozare nodarbina daudz mazkvalificētā darbaspēka. Tādēļ esmu pārliecināts, ka pat tad, ja PVN likmes samazināšana palielinātu tūristu plūsmu tikai par 5%, no jauna radītajās darbvietās nodarbināto samaksātais socnodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis noteikti kompensētu eventuālos zaudējumus, ko varētu radīt PVN samazināšana. Citur Eiropā samazinātais PVN tiek piemērots arī restorānu pakalpojumiem. Manuprāt, tas būtu jādara arī Latvijā, bet kaut kad tālākā nākotnē.
Asnāte Ziemele, asociācijas Lauku ceļotājs prezidente
Lielākais ieguvums no PVN likmes samazināšanas viesnīcu pakalpojumiem būtu Latvijas konkurētspējas atjaunošana Baltijas tirgū - patlaban, kad PVN likme ir lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā, mūsu konkurētspēja ir ļoti kritusies. Galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas būtu nevis viesu mājas laukos, bet gan mazpilsētu viesnīcas un atpūtas kompleksi. Šoziem slēgtas visvairāk tiek tieši mazpilsētu viesnīcas, kas savukārt ir svarīgas, ja gribam veicināt Latvijas apceļošanu - Latvijas apceļotāji par naktsmītnēm parasti izvēlas tieši mazpilsētu viesnīcas, nevis kādas kotedžas.
Ideālā variantā PVN viesnīcu pakalpojumiem vajadzēja samazināt jau pagājušā gada novembrī vai decembrī, tas ir, laikā, kad tūrisma operatori veido piedāvājumu paketes nākamajam gadam. Taču pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijas tūrisma pakalpojumu tradicionālajos tirgos jau izplatījusies ziņa, ka viesu izmitināšanas pakalpojumu cenas šeit ir sarukušas līdz daudz patīkamākam līmenim un pasaulē vērojama tendence arvien vairāk izvēlēties pēdējā brīža ceļojumus. Tas nozīmē, ka, ja PVN viesnīcu pakalpojumiem samazinātu, piemēram, no maija, tad šogad aktīvā tūrisma sezona jau varētu iet daudz labākās sliedēs.
Santa Graikste, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore
No PVN likmes samazināšanas viesnīcu pakalpojumiem iegūtu arī valsts budžeta ieņēmumi. 2009.gadā lielākā daļa viesnīcu pakalpojumu pārejas perioda dēļ vēl tika aplikti ar 5% lielu PVN likmi, un tas liecina, ka, nosakot 10% likmi, nekādi zaudējumi valsts budžetam noteikti nav gaidāmi. Turklāt viesnīcām rastos iespēja kaut nedaudz investēt līdzekļus attīstībā, jo viesnīcu biznesam tieši šis gads būs grūtākais - jau minētā iemesla dēļ, proti, tāpēc, ka 2010.gads ir pirmais gads, kad PVN likme visiem pakalpojumiem būs 21%.
Viesnīcu izmaksas veido lielu daļu no ceļojuma kopējām izmaksām, tāpēc tūristi, izvēloties galamērķi, ļoti ņem vērā viesnīcu pakalpojumu cenas.
Kitija Gitendorfa, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas ALTA prezidente
Jāsaprot, ka PVN viesnīcu pakalpojumiem tika palielināts ļoti strauji un būtiski - no 5 uz 21%. Visu šo gadu viesnīcas, kā nu mācējušas, ir mēģinājušas pielāgoties jaunajai situācijai - samazinājušas izmaksas, atlaidušas darbiniekus. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka PVN samazināšanai būtu pozitīvs efekts, jo straujā PVN palielināšana noteikti nesedza to ieņēmumu kritumu, ko radīja zaudētās darbvietas un nesamaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas. Protams, nebūs tā, ka nākamajā dienā pēc PVN likmes samazināšanas Rīga būtu pilna ar tūristiem, taču dažādas tūrisma veicināšanas kampaņas, piemēram, Live Rīga, jau liek domāt par papildu darbinieku pieņemšanu, lai nodrošinātu pieņemamu pakalpojuma kvalitāti. Darbvietu skaita kritums viesnīcu nozarē bija dramatisks, bet nekur pasaulē nav tā, ka viens cilvēks viesnīcā dara visu.