Ragaviņās uz mežu? Grēksūdze

Paldies par rakstu! Tik patiess un aizkustinošs!

paldies, loti smeldziiga, bet briniskiga sleja shodien. Daudzi esam liidziigaas situacijaas. Dusmas arii dabiigas, kad berna praataa vecaaki dara un saka mulkiibas. Bet vienmeer jaatceras shis sveetiigais "Mīliet un piedodiet viņiem bērna prātu, kā viņi spēja piedot."

Veļu laika sāpe smeldz Teklas Šaiteres tik bezgala personiskajā rakstā "Grēksūdze". Nekad nekomentēju izlasītos rakstus. Bet šis tik ļoti aizkustināja. Psihologi prot izskaidrot katru mūsu dvēseles sāpi, katru niansi mūsu noskaņojumā. Arī mēs paši teorētiski to it kā zinām un saprotam. Bet kā tikt galā ar domām, kas neliek mieru, kad mēs esam vieni. Mani vecāki vēl ir dzīvi, tāpēc arī šis raksts uzjundīja smeldzi un asaras. Vecāki ar katru mēnesi attālinās no sava spēka, gaišā prāta, enerģijas un daudzām īpašībām, kas bija viņiem tik raksturīgas. Šī attālināšanās mani vienlīdz gan skumdina, gan biedē. Bieži vien dīvainās prasības un rīcība izsauc dusmas, pat bailes- kāds mans tuvais cilvēks var kļūt nākotnē. Paldies autorei par spēcīgajiem vārdiem:"Mīliet un piedodiet viņiem bērna prātu, kā viņi spēja piedot." Cienījamajai autorei gribētos teikt- Jūsu mammele acīmredzot aizgāja mūžībā mierīga un piepildīta, jo starp Jums notika šī svētīgā pēdējā saruna. Lai tas ir mierinājums Jūsu skumjajai sirdij! Silvija.