Kā skaidroja A.Kononova, J.Ādamsons šim amatam izvēlēts, jo viņam esot «liela administratīvā darba pieredze». Atkritumu biznesā J.Ādamsons gan nekad nav strādājis. Atvaļinājies no dienesta jūras kara flotē Sahalīnas apgabalā, viņš atgriezās Latvijā 1992.gadā, kļūstot par Latvijas robežsardzes komandieri. Pēc diviem gadiem premjers Māris Gailis (LC) viņu uzaicināja savā valdībā par iekšlietu ministru, un 1995.gadā 6.Saeimas vēlēšanās J.Ādamsons bija viens no Latvijas ceļa saraksta līderiem. Taču 7.Saeimas vēlēšanās 1998.gadā viņš jau startēja kā LSDSP priekšsēdis. No sociāldemokrātiem politiķis aizgāja 2005.gada pavasarī un tā paša gada rudenī kļuva par Tautas saskaņas partijas biedru.
Kas ir pārējie kandidāti uz Getliņu EKO padomi, pagaidām netiek atklāts. Domes vadība arī vēl cenšas paturēt noslēpumā, kurus cilvēkus deleģēs pārraudzīt pārējos privātos uzņēmumus, kuros Rīgas domei ir kapitāldaļas. Kopā šādi uzņēmumi ir pieci. Pārējos - pilnībā pašvaldībai piederošajos uzņēmumus - padomes ir likvidētas.
«Katrā ziņā tie būs pozīcijas pārstāvji. [Iecelsim] līdzīgi, kā to dara tēvzemieši, Jaunais laiks un Tautas partija valdībā,» savējo iekārtošanu amatos attaisno Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC). Konkursus uz padomes un valdes locekļu amatiem rīkot nav plānots, jo tikai reizēm tie dodot gaidīto rezultātu.
Dienai jau kļuvis zināms, ka vienā no lielākajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem - Rīgas satiksme - drīzumā sāks strādāt uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valdē amatu zaudējušais LPP/LC vēlēšanu kampaņas finanšu pārraugs Ervins Straupe un telekompānijas Pirmais Baltijas kanāls Juridiskās nodaļas vadītājs Vadims Baraņņiks, kurš Rīgas domē ievēlēts no SC. Viņi stāsies no darba pēc pašu iniciatīvas aizgājušo valdes locekļu Imanta Rezeberga (TB/LNNK) un Igora Žagara vietā.
Gaidāms, ka drīz atbrīvosies arī viena vieta uzņēmuma Ceļu pārvalde valdē, jo tās loceklis tēvzemietis Jānis Trupovnieks ievēlēts par Balvu novada domes priekšsēdētāju.