Referenduma jautājumā visi prezidenti pret Bērziņu
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Referendums par krievu valodas oficiālo statusu
Lai referendumā krievu valoda tiktu atzīta par oficiālo valsts
valodu Latvijā, nepietiktu ar to, ka par nobalso vairāk nekā puse
referenduma dalībnieku
Savu balsi «par» jānodod vismaz pusei
no Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem. Saskaņā ar pašreizējiem
datiem - vismaz
771 350
cilvēkiem
Latvijā tik daudz krievu nedzīvo. Turklāt
no 606 972 Latvijā dzīvojošajiem krieviem pilsonība ir
tikai 364 529, un ne visi no viņiem ir
balsstiesīgi, jo, piemēram, nav sasnieguši 18 gadu
vecumu
Pat ja pieņemtu, ka visi Latvijas krievu tautības un
citu lielāko etnisko minoritāšu pilsoņi referendumā nobalso par,
krievu valoda valsts valodas statusu neiegūtu. Lai krievu valoda
kļūtu par oficiālo valsts valodu Latvijā, par to būtu jānobalso vēl
vismaz 287 836 latviešiem
Referendumi un parakstu vākšana Latvijā
1991. gadā notika tautas nobalsošana par Latvijas Republikas
neatkarības atjaunošanu. Tajā piedalījās 87,56% balsstiesīgo un par
nobalsoja 73,68%
1998. gadā notika referendums par
tā saukto naturalizācijas logus izslēdzošo Pilsonības likuma
grozījumu atcelšanu. Referendums savāca kvorumu, bet
vairākums tā dalībnieku (52,54%) nobalsoja pret grozījumu
atcelšanu. «Naturalizācijas logi» liedza iespēju naturalizēties
daudziem nepilsoņiem, pret to atcelšanu iebilda nacionālistiskāk
noskaņotie politiķi
1999. gadā tika izdarīti grozījumi
likumā par valsts pensijām, bet pēc Saeimas kreisā
spārna deputātu iebildumiem par to tika izsludināts referendums.
Tajā pret balsoja vairāk nekā 90% dalībnieku, bet referendums
nesavāca kvorumu un likuma grozījumi netika atcelti. Tomēr līdz
2004. gadam Satversmes tiesa daļu šo grozījumu atcēla
2000.
gadā Latvijas arodu savienība Enerģija iesniedza likuma
grozījumus, kuri paredzēja, ka Latvenergo nedrīkst
tikt privatizēts. Tika savākts nepieciešamais parakstu
skaits referenduma ierosināšanai, bet Saeima likumprojektu pieņēma
bez grozījumiem, tādēļ referendums nebija nepieciešams
2002.
gadā politiskā apvienība Centrs mēģināja ierosināt
parakstu vākšanu par tautas vēlētu prezidentu. CVK
konstatēja, ka no tās iesniegtajiem 10 587 parakstiem 3995 ir
nederīgi, un parakstu vākšanu neierosināja
2003. gadā notika
referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tajā par
nobalsoja 66,97% dalībnieku
2007. gadā Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga noraidīja Aigara Kalvīša (TP) valdības
izstrādātos grozījumus drošības iestāžu likumā. Tika
savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma ierosināšanai
par to noraidīšanu, bet referendumā nepiedalījās pietiekami daudz
pilsoņu, lai to atzītu par notikušu. Likuma grozījumus, pret kuriem
prezidente iebilda, Saeima
pa to laiku jau bija atcēlusi, un
tie stājās spēkā tikai uz
vienu dienu
2008. gadā
Pensionāru un senioru partija un Sabiedrība citai politikai un
tiesiskai valstij ierosināja referendumu par to, lai
pensijas no 2009. gada nedrīkstētu būt zemākas par iztikas
minimumu. Referendumā likuma grozījumus atbalstīja 96,44%
dalībnieku, bet tas nesavāca kvorumu un beidzās bez
rezultāta
2008. gadā arī notiek parakstu vākšana par
grozījumiem Satversmē, kas vismaz desmitajai daļai iepriekšējo
Saeimas vēlēšanu dalībnieku dod tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Šo parakstu vākšanu ierosināja Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienība. Notika referendums, bet tajā nepieciešamais vēlētāju
skaits nepiedalījās
2011. gads bijis īpaši ražīgs
parakstu vācējiem. Pirms krievu valodas statusa maiņas
atbalstītāju parakstu vākšanas notika Nacionālās apvienības
rosinātā parakstu vākšana par pāreju uz valsts apmaksātu izglītību
tikai latviešu valodā. No referenduma ierosināšanai
nepieciešamajiem 153 232 parakstiem savākt izdevās tikai 113
704
Vasarā arī notika parakstu vākšana par sociālo
pabalstu griestu atcelšanu, ko bija ierosinājusi Saeimas
opozīcija. Arī tā līdz referendumam nenonāca - par trīs attiecīgo
likumprojektu atcelšanu parakstījās vidēji 61 500
pilsoņu
2011. gada vasarā prezidents Valdis Zatlers
ierosināja
10. Saeimas atlaišanu. Notika tautas nobalsošana,
kurai nebija nepieciešams kvorums, tajā par Saeimas
atlaišanu nobalsoja 94,30% dalībnieku
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
2 komentāri
rex
rex