Līdzīgos ieskatos bija arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš paziņojis, ka referendumā nepiedalīsies. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) izmanto katru iespēju, lai aicinātu cilvēkus iet uz referendumu un balsot pret valsts valodas statusu krievu valodai. Pirms februārī gaidāmās tautas nobalsošanas tautā cienīti cilvēki nāk ar dažādiem viedokļiem, un katram ir arī savi argumenti, bet tas var radīt sabiedrībā apjukumu.
Uz Dienas vaicāto, ko šādā situācijā vēlētājiem ieteiktu darīt Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, viņš teica - pilsoņi, kuriem nešķiet pieņemami grozījumi Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, varot, protams, domāt, ka ir ļoti liela varbūtība nesavākt pietiekamu balsu skaitu, bet tajā pašā laikā referendumam ir arī simboliska loma. J. Ikstens, līdzīgi kā vairākas amatpersonas, norāda - tas ir arī signāls, kāds tiks raidīts sabiedrībai un ārpus valsts. Ja tautas nobalsošanā, kurā par divvalodību būtu jānobalso vairāk nekā 770 000, piedalītos, piemēram, 500 000 pilsoņi, no kuriem 400 000 būtu par, tad rastos iespēja norādīt uz lielo pilsoņu īpatsvaru, kas vēlējušies krievu valodai otras valsts valodas statusu, un tā «būs papildus iespēja Krievijas propagandas mašīnai». J. Ikstens uzskata - jo signāls par latviešu valodu kā vienu valsts valodu būs nepārprotamāks, jo situācija būs skaidrāka. Sociologs Aigars Freimanis ir pamanījis vairākus paradoksus, sākot ar to, ka Satversmes grozījumu atbalstītāji paši netic, ka tie varētu stāties spēkā, beidzot ar amatpersonu drudžainajiem paziņojumiem, kas esot krietni pa ātru. A. Freimanis uzskata, ka janvārī visiem vajadzētu nākt pie sabiedrības ar vienotu vēstījumu, un «būtu grandiozi, ja kopīgajā paziņojumā piedalītos arī Saskaņas centrs, ja jau visi zina referenduma rezultātu un grib runāt par sabiedrības saliedētību». Sabiedrības vienotību akcentējis arī Valsts prezidents A. Bērziņš, kurš atšķirībā no priekšgājējiem Gunta Ulmaņa, Vairas Vīķes-Freibergas un Valda Zatlera nolēmis tautas nobalsošanā nepiedalīties. Šonedēļ LNT raidījumā 900 sekundes A. Bērziņš jau teica: «Mans aicinājums ir, lai katrs dara, kā viņš grib. Lai iet uz referendumu, lai izsaka savu viedokli, bet mans pienākums ir panākt, lai labklājība pieaugtu.» A. Bērziņš uzskata, ka labklājības pieaugums iespējams tikai tad, ja sabiedrība ir saliedēta.
«Ja būs minstināšanās vai vienaldzība - sak, uz šo referendumu nav ko iet, pretī saņemsim Lindermana un Ušakova saaģitētos tūkstošus, kuri balsos par. Tā raidīs ļoti nepareizu politisku signālu un iespējamu manipulāciju scenāriju, ka, lūk, vairākums vēlas krievu valodas statusa paaugstināšanu,» nesen intervijā Latvijas Avīzē teica arī premjers V. Dombrovskis. Viņš uzskata, ka kvoruma trūkums drīzāk izklausīsies pēc aizbildināšanās, bet «priekšplānā nokļūs nepareizi raidītais politiskais signāls». To nesen Latvijas Televīzijas raidījumā 100. panta preses klubs uzsvēra arī bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura teica: «Stādieties priekšā, kā tas izskatīsies politiski pasaules priekšā, ja izskanēs, ka Latvijā ir noticis referendums, ka ir ievērojams skaits ļaužu, kas vēlējušies ieviest Latvijā otru valsts valodu, bet pretim - tukšums.» Lai nostiprinātu latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai, ar aicinājumu piedalīties referendumā pie pilsoņiem vērsušās arī visas Saeimā pārstāvētās latviskās partijas, kuras uzsver, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas neatkarīgās valsts pamats un kopā ar pārējiem Satversmes pamatprincipiem tā izsaka Latvijas valsts būtību.