Priekšvēlēšanu debatēs eiro ieviešanas jautājums vairākkārt tika pieminēts saistībā ar plāniem to izdarīt jau 2014. gadā, bet vairāku partiju pārstāvji minēja, ka arī pati eiro ieviešana ir vēl apspriežama. Visaktīvāk par tautas nobalsošanu, lai pievienotos eirozonai, iestājās SC, taču šādu ideju pieļāva arī ZZS un VL-TB/LNNK pārstāvji. «Protams, tas ir tautas nobalsošanas priekšmets un tautai ir visas tiesības,» Dienai vēl augusta beigās pauda Artis Stucka (ZZS). Jautāts par šo viedokli, Augusts Brigmanis (ZZS) tik konsekvents vairs nav: «Apvienībā par to neesam sprieduši, taču līdz šim esam runājuši par virzību uz eiro. Jāskatās, kāda būs situācija, kad tas nāks tuvāk.» Arī viens no VL-TB/LNNK līderiem Imants Parādnieks pauda, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai un tikai tauta esot tiesīga lemt neatkarīgi no tā, «kas ir rakstīts kaut kādās vienošanās», taču piebilda, ka tas neesot viennozīmīgi. Viņa partijas biedrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) gan strikti norāda, ka jautājumā par eiro ieviešanu referendums nevar būt. «Tas, ko tagad Urbanovičs (SC) saka, ir tikai tukša muldēšana. Viņš Satversmi nav lasījis - tauta nevar lemt par jautājumiem, kas saistīti ar budžetu un nodokļiem, bet šis ir tāds.»
«Saskaņā ar līgumu par pievienošanos ES katra jaunā dalībvalsts ir apņēmusies ieviest eiro. Ne Latvija, ne pārējās valstis, kas 2004. gadā pievienojās, nav tiesīgas izvēlēties īpašu statusu Eiropas monetārajā savienībā, un tām nav noteikti kādi pārejas posmi vai īpaši nosacījumi,» Dienai norādīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis. Viņš atgādina, ka eiro šajās valstīs var tikt ieviests, tiklīdz būs izpildīti Māstrihtas kritēriji, un Latvijas valdība to ir apņēmusies izdarīt 2014. gadā. Viņaprāt, Latvijas pilsoņi, nobalsojot par iestāju Eiropas Savienībā, jau ir skaidri pauduši savu atbalstu eiro ieviešanai. Ja kāda iemesla dēļ Latvija nolemj nepildīt līguma nosacījumu, tad šāds lēmums ir kvalificējams kā saistību nepildīšana pret citām līgumslēdzēja valstīm.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš gan pauda, ka referendums teorētiski tomēr ir iespējams. «Tas ir atkarīgs no formulējuma, lai tas nebūtu pretrunā ar līdz šim slēgtajiem līgumiem.» Par sekām, ko varētu radīt referendumā pausts viedoklis pret eiro ieviešanu, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis gan neuzdrošinājās spekulēt.
Kopš 2004. gada, kad kopā ar Latviju ES tika uzņemtas 10 citas jaunās dalībvalstis, eiro ir ieviests jau piecās no tām, arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur jaunā valūta nomainīja igauņu kronu šā gada 1. janvārī. Kopumā eiro oficiāli lieto 17 valstīs, bet ikdienas apritē izmanto arī Kosovā, Melnkalnē un Zimbabvē, kur ir vāja vietējā valūta. 1992. gadā pieņemtie Māstrihtas kritēriji paredz lielākajai daļai ES valstu eiro pieņemt par oficiālo valūtu, vienīgās tiesības paturēt savu valūtu saglabājušas Dānija un Lielbritānija. Taču Zviedrija, kas pievienojās pēc kritēriju pieņemšanas, no eiro ieviešanas atteicās 2003. gada referendumā un kopš tā laika no tā izvairījusies, nesasniedzot Māstrihtas kritērijos noteiktos budžeta un monetāros kritērijus.