Lai arī, raugoties uz statistikas datiem, var šķist, ka patlaban nozares attīstībai visi ceļi vaļā, ir ne mazums problēmu, kas tirdzniecību var krietni vien piebremzēt, bet vietās ar mazu iedzīvotāju blīvumu apstādināt pavisam.
Pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu mazumtirdzniecība piedzīvoja 5,3% izaugsmi, kas bija straujāka nekā iepriekšējos divos gados, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Komentējot tirgus situāciju, Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers skaidro, ka apgrozījuma kāpumu veicina vidējās pirkumu summas pieaugums un klientu skaita izmaiņas, jo pērn izdevies piesaistīt jaunus pircējus, piebilst A. Vilcmeiers un teic, ka, pēc sākotnējām aplēsēm, Maxima Latvija apgrozījums pērn sasniedza 676,1 miljonu eiro (bez PVN), kas ir par aptuveni 2,3% vairāk nekā 2014. gadā. Lielākais apgrozījuma pieaugums - par 7,1% - ticis novērots Maxima XX formāta veikaliem.
Ar apgrozījuma kāpumu pērnais gads vainagojies arī Rimi veikalos, un salīdzinājumā ar 2014. gadu apgrozījums pieaudzis par 4,5%. «Tas saistīts ar jaunu veikalu atvēršanu gan 2014., gan 2015. gadā. Pērnā gada nogalē Rimi Latvia atvēra vairākus jaunus veikalus, kas ietekmēs apgrozījuma pieaugumu arī šajā gadā,» stāsta Rimi Latvia biznesa kontroles vadītāja Kristīne Miezīte-Zeltiņa.
Turpinās augt
Komentējot mazumtirdzniecības potenciālo attīstību, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka nozari šogad labvēlīgi var ietekmēt kreditēšanas pieaugums. «Hipotekārā un patēriņa kreditēšana šogad jau augusi strauji. Iespējams, ka gatavošanās hipokredīta ņemšanai var mājsaimniecības patēriņu samazināt, cilvēkiem krājot naudu pirmajai iemaksai. Taču pēc tam ietekme ir pozitīva - tiek tērēts būvmateriālu pirkšanai, maksāts celtniekiem, kas naudu pēc tam tērē, un tiek maksāts īpašuma pārdevējiem,» situāciju ieskicē ekonomikas eksperts. Viņaprāt, mazumtirdzniecībā labi rezultāti šogad gaidāmi tajās preču kategorijās, kas saistītas ar mājokli - no būvniecības līdz labiekārtošanai. «Tikmēr pārtikas pārdošana kopumā augs lēnāk. Latvijas iedzīvotāji vairāk kaloriju droši vien neapēdīs, varētu būt neliels produktu vērtības pieaugums, līdzīgi kā iepriekšējos gados,» spriež P. Strautiņš. Viņš†pieļauj, ka mazumtirdzniecība šogad varētu piedzīvot apmēram 4% vērtu kāpumu, kas varētu būt straujāks par valsts ekonomikas kopējo izaugsmi.
Kļūst izvēlīgāki
Komentējot tirgus konjunktūru, P. Strautiņš piebilst, ka šogad straujāk aug pārtikas un dzērienu pārdošana specializētajos veikalos. Pērn šajā segmentā tirdzniecības apjomi auguši par 10,5%. «Tas ir likumsakarīgi augošu ienākumu apstākļos, jo pārsvarā tie ir specializēti dzērienu veikali un arī ekoveikaliņi, kur pārdod diezgan dārgas lietas,» secina DNB eksperts.
To, ka pircēji kļuvuši izvēlīgāki, apstiprina arī mazumtirgotāji. K. Miezīte-Zeltiņa zina teikt, ka pircēji arvien biežāk dod priekšroku veselīgām izvēlēm. «Pēdējos gados Rimi veikalos pieprasījumam pēc eko un bio precēm ir tendence pieaugt, ko, visticamāk, varam skaidrot ar sabiedrības informētību par šo preču kvalitāti un pozitīvajām īpašībām, vēlmi rūpēties par sevi un savu veselību ilgtermiņā,» pircēju paradumus raksturo Rimi pārstāve.
Neraugoties uz to, ka vidējais pirkums naudas izteiksmē kļūst lielāks, un to, ka patērētāji kļuvuši izvēlīgāki, tātad nauda viņiem ir, tirgotāji norāda arī uz to, ka konkurence ir asa.
«Konkurence arī šajā gadā būs sīva. Prognozes liecina, ka mazumtirdzniecības tīkli strādās pie attīstības un paplašināšanās, jo, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ir vismazākā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju. Arī Maxima Latvija šogad plāno rekonstruēt vairākus veikalus, kā arī investēt veikalu tīkla attīstībā,» uzņēmuma plānus raksturo A. Vilcmeiers un piebilst, ka galvenais mazumtirdzniecību ietekmējošais faktors pašlaik ir deflācija, jo tā negatīvi atsaucas uz kopējo tirdzniecības apgrozījumu ikdienā. No tā attiecīgi izriet aizvien inovatīvāki risinājumi pircēju apkalpošanā, un viens no tādiem ir pašapkalpošanās kasu ieviešana lielākajos veikalos. Piemēram, Maxima šajā pozīcijā plāno investēt arī šogad un prognozē, ka to iedzīvotāju skaits, kas izmanto un novērtē pašapkalpošanās kasu priekšrocības, turpinās pieaugt.
Grūti reģionos
Tomēr attiecībā uz nozares attīstību ir arī visai pesimistisks redzējums. Komentējot potenciālās izmaiņas mazumtirdzniecības nozarē, Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izsaka viedokli, ka valdība kopējo ekonomisko situāciju valstī parāda daudz optimistiskāk nekā ir patiesībā. Līdz ar to arī kopējā izaugsme tirdzniecības nozarē varētu nebūt tik liela, kā varētu šķist. Jautāts, vai apgrozījums šogad varētu piedzīvot lielāku kāpumu par 5%, H. Danusēvičs atbild noraidoši. «Runa varētu būt par 1-2%, un arī tad pamatā uz preču legalizācijas rēķina. Arī iepriekš statistikā fiksētie pieaugumi saistāmi ar efektīvāku Valsts ieņēmumu dienesta darbību, kā rezultātā legalizējušās naudas plūsmas,» secina LTA prezidents.
Patiesībā situācija mazajiem tirgotājiem, sevišķi reģionos, esot drūma. Tas saistīts gan ar izmaiņām nodokļu jomā, gan ar demogrāfisko situāciju. «Faktiski var teikt, ka izmaiņas, kas saistītas ar algu diferencēto neapliekamo minimumu, cilvēkiem naudu ļaus atgūt tikai pēc pusotra gada. Tā vietā nauda, ko varētu tērēt jau tagad, tiek iesaldēta, vienlaikus palielinot arī darbaspēka izmaksas,» teic tirgotāju pārstāvis.
Turklāt neesot redzams arī jūtams iedzīvotāju rocības pieaugums. Saistībā ar iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas un arī ar izmaiņām nodokļu jomā daudzi mazie un vidējie tirgotāji, kuri darbojas Latvijas reģionos, var pat vispār pārtraukt darbību, brīdina H. Danusēvičs.