Augstāks reitings ļauj valstij naudu finanšu tirgos aizņemties lētāk, un parasti tas attiecas arī uz valsts iedzīvotājiem. «Aprēķinot kopējo kredīta likmi, tiek ņemts vērā arī valsts kopējais risks. Uzlabojoties reitingam, ar laiku varētu samazināties arī uzcenojums par valsts risku,» _Dienai_ uzsver _Swedbank_ Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka trīs atpazīstamākās starptautiskās reitinga aģentūras - Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's (S&P), kā arī Japānas R&I. Hipo fondu analītiķis Aleksejs Marčenko norāda, ka aģentūras ir privāti uzņēmumi, un to kredītreitingi nepieciešami tiem, kas vēlas aizņemties naudu finanšu tirgos, piemēram, valsts gadījumā emitējot vērtspapīrus un tādējādi aizņemoties naudu. «Kredītreitings ir aģentūru novērtējums attiecībā uz kredītņēmēja kredītrisku jeb spēju apkalpot un atmaksāt savas saistības,» tā Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.
Reitingu nosaka, ņemot vērā dažādus rādītājus, piemēram, valsts parāda un budžeta deficīta apmēru, ekonomikas attīstību u.c. «Jo valsts ir maksātspējīgāka, turīgāka, jo sakārtotākas ir tās finanses un spēja vajadzības gadījumā iegūt naudu, jo augstāks ir šis kredītreitings. AAA reitings ir visaugstākais, un tāds tas ir, piemēram, Vācijai,» saka Swedbank pārstāvis. Valsts kredītreitings tiek noteikts kā ilgtermiņa, tā īstermiņa aizņēmumiem ārvalstu un vietējā valūtā. Taču svarīgākais ir reitings ilgtermiņa kredītu ārvalstu valūtā atmaksai, atzīst vairāki avoti.
Moody's bija vienīgā, kā novērtējums Latvijas ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā krīzes gados nepaslīdēja zem investīciju klases līmeņa atšķirībā no pārējo trīs aģentūru attiecīgā reitinga, kas nokļuva riskantajā jeb spekulatīvajā klasē. Šonedēļ Fitch Ratings par vienu pakāpi paaugstināja reitingu Latvijas ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā līdz BBB jeb zemākajam investīciju līmeņa reitingam. S&P un R&I savukārt nesen uzlaboja reitinga nākotnes vērtējumu, kas apliecina lielu varbūtību, ka drīz līdz investīciju klases līmenim varētu tikt paaugstināts arī pats reitings. Fitch Ratings lēmumu par reitinga paaugstināšanu pamatoja ar stabilizāciju ekonomikā, darbaspēka izmaksu sarukšanu līdz konkurētspējīgam līmenim u.c.
Latvijas Bankā (LB) gan Fitch Ratings paaugstināto vērtējumu uztver kā avansu pirms 2012. gada budžeta izveides, kas pēc līdzšinējā plāna ir konsolidācijas noslēdzošais posms. «Ja budžetu konsolidēs, izdevumu samazinājumu neaizvietojot ar nodokļu celšanu un deficīts 2012. gadā būs zem 3%, tad varam sagaidīt arī citu reitingu pakāpenisku atgriešanos investīciju kategorijā, un Latvijai ir visas iespējas turpmākajos gados par valsts parādu, salīdzinot ar kaimiņiem, lieki nepārmaksāt,» saka LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Reitingiem paliekot esošā līmenī, valsts par parāda apkalpošanu gadā procentos pārmaksātu apmēram 150-180 miljonu latu, ja tas būtu jāfinansē ar finanšu tirgū aizņemtu naudu.
Finanšu ministrijas (FM) mērķis ir, lai valsts kredītreitings investīciju kategorijā atgrieztos iespējami ātri, ņemot vērā plānoto pāreju no starptautiskās finanšu palīdzības programmas uz tirgus aizņēmumiem jeb nepieciešamību sākt pārfinansēt starptautisko aizdevumu, kas būs jāsāk atmaksāt 2012. gadā. FM pārstāve Baiba Melnace norāda: reitinga ierindošana investīciju klasē paplašina potenciālo aizdevēju loku, kas mazina kredītriska uzcenojumu aizņēmumu likmēs. Ieguvēja būs visa tautsaimniecība: valsts reitings ir nozīmīgs investoriem lēmumos par investīcijām un jaunas sadarbības sākšanai ar privāto sektoru. Tāpat vietējām bankām potenciāli būtu pieejami lētāki kredītresursi, kas varētu netieši ietekmēt turpmāko kreditēšanas nosacījumu uzlabošanos gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.