Ministra pārziņā joprojām būs līdz galam neatrisinātie jautājumi saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu, energoefektivitātes direktīva, būvniecības sektors, kurā joprojām ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī daudz citu jautājumu.
Jūtams, ka pats A. Ašeradens ir gatavs jaunajiem pienākumiem. Sarunā ar Dienu viņš strukturēti un pat gana detalizēti uzskaita darāmos darbus. A. Ašeradens jau zina nosaukt prioritātes un to, ko viņš darīs citādi nekā viņa priekštece. Viņš pārskatīs veidu, kā Latvijā tiek piesaistītas investīcijas, un radīs jaunu investīciju piesaistes programmu. Vienu pēc otra viņš sauc dienaskārtības jautājumus, taču beigās atzīst, ka situācija tomēr esot nedaudz neierasta. Tajā pašā laikā viņš par savu kapacitāti vadīt ministriju nešaubās: «Man ir pieredze darbā parlamentā. Darbs kopumā ir zināms, un mani tas nebaida. Svarīgākais izaicinājums jau pašā sākotnējā fāzē būtu atrast kopsaucēju ar uzņēmējiem un vienoties par prioritāšu sarakstu.» Viņš atklāj, ka šajā amatā jutīsies kā savā ādā, jo 20 gadu bijis uzņēmējs. Protams, skatpunkts šoreiz būs pavisam cits.
Pilnīgi citāds
Vēl pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola viņa kandidatūru vērtē pozitīvi. Kaut gan ministra krēslu vēl nav sildījis, tomēr gana nozīmīga pieredze ir sakrāta, to skaitā arī kā Saeimas inovāciju un zinātnes apakškomisijas vadītājam. «Viņš ir pilnīgi citāds nekā es, tomēr pieredze viņam ir pietiekami liela un gan jau labi tiks galā ar uzdevumiem. Ir redzama viņa vēlme darboties tādas augstas pievienotas vērtības attīstībā. Kā prioritātes viņš ir izvirzījis investīciju piesaisti un darba tirgus sakārtošanu. Ar interesi vērošu, kā viņam tas izdosies,» Dienai teic D. Reizniece-Ozola.
Lai iepazīstinātu ar savu skatījumu, A. Ašeradens rīt tiksies ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), nākamās nedēļas sākumā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone teic, ka svarīgi būšot noskaidrot, kāds būs topošā ministra plāns saistībā ar tautsaimniecības attīstību un darba tirgus sabalansētību.
Brīžam ciniski
Tomēr uzņēmējos vēl ir jūtamas bažas par to, ka darbs Finanšu ministrijā būs atstājis pēdas topošā ministra attieksmē. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs A. Ašeradenu pārāk neslavē. «Pozitīvi ir tas, ka ar viņu var runāt. Tomēr sliktā lieta ir tā, ka viņš reizēm ir pārāk tālu no reālās dzīves. Man ir radies iespaids, ka viņš nesaprot, kāda ir dzīve nabadzīgākajā sabiedrības daļā. Tad, ka runa bija par neapliekamā minimuma palielināšanu vienlaikus ar minimālo algu, viņa attieksme bija samērā ciniska,» atceras H. Danusevičs. Tajā pašā laikā viņš teic, ka A. Ašeradens «būs normāls ministrs», lielā mērā daudz kas atkarīgs no tā, kādi politiskie uzdevumi viņam tiks doti.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzsver, ka jaunajam ministram steidzami būtu jāsāk meklēt ministrijas Būvniecības departamenta vadītājs. Departaments jau apmēram pusgadu dzīvo bez priekšnieka, un tas apgrūtina nozares attīstību. «Ar Danu Reiznieci-Ozolu tika uzsākts labs dialogs par būvniecības aktuālo problēmu risinājumu un iepējamajiem virzieniem, bet tagad, ministriem mainoties, šīs sarunas būs jāsāk no jauna,» nosaka N. Grinbergs. Tajā pašā laikā viņš atklāj, ka būvnieki nebažījas par to, ka ar A. Ašeradenu dialogs varētu veidoties sliktāk nekā iepriekš.
Kad jaunais ministrs tiks apstiprināts amatā, starp Ekonomikas ministriju un tās paspārnē esošo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) tiks pārrautas arī daudz apspriestās ģimeniskās saites. Aģentūras direktoru un D. Reiznieces-Ozolas vīru Andri Ozolu pārmaiņas neskumdina, un par A. Ašeradenu viņš izsakās pozitīvi, uzsverot, ka viņam patīk izvirzītā prioritāte par investīciju piesaisti. Tomēr noprotams, ka dzīvesbiedres panākumus šajā amatā tik viegli vis nebūs pārspēt: «Ar smaidu varu teikt, ka tieši profesionālajā ziņā viņa bija labākā no visiem astoņiem ekonomikas ministriem, ar kuriem man ir nācies sastrādāties.»