Nozares kopējo interešu aizstāvībai ir izveidota Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA), kurā šobrīd vienojušies 28 dalībnieki. Simptomātiski, ka nav neviena krieviski rakstošās preses izdevēja, kā tas bija vēl pirms gadiem desmit.
LPIA, kā zināms, ir sabiedriska organizācija, kas veicina drukāto mediju un izdevējdarbības nozares attīstību, aizstāv organizācijas biedru intereses attiecībās ar publiskās varas, sabiedriskajām un privātajām institūcijām.
Guntars Līcis akcentē asociācijas ietekmi jaunās mediju politikas nodaļas izveidošanā Kultūras ministrijā. Izstrādāti arī priekšlikumi nozares biznesa vides atveseļošanā. Tajā skaitā - institucionalizētas valsts dotācijas, pievienotās vērtības nodokļa samazinājums preses izdevumiem un citas. Paveikts labs darbs, bet nu ir lielais jautājums - kas tālāk. Šeit atbildi nevar saklausīt.
Lielākā daļa LPIA valdes, priekšsēdētāja vietnieku un izpilddirektoru Līča kungu ieskaitot, ir profesionāļi drukāto mediju biznesa lietās, tādēļ nebūtu šaubu par precīzu un aptverošu nozares problēmu izpratni. Bažas rada cita lieta. Nevar sajust izdevēju aktivitātes darbībā ar politikas atzariem nozares izteikto priekšlikumu tālākā virzībā jau valsts budžeta projekta kontekstā. Ja arī darbības notiek, tad tās nav konsekventas un pietiekamas. Kā pretēju piemēru var minēt Latvijas Raidorganizāciju asociāciju un ar to cieši saistīto mediju grupu MTG Latvija. Diskutējami varētu būt interešu aizstāvības paņēmieni, bet vismaz nepamanīt un nesajust nevar. Savukārt, šodienas sarunā, piemēram, par pašvaldību laikrakstu nelāgo ietekmi uz mediju biznesu, Guntars Līcis skaidri norāda, ka te ko mainīt vispār ir gandrīz neiespējami...
Identificētās nozares problēmas nevar atrisināt viena mediju politikas nodaļa vienā, piedodiet, ne pārāk ietekmīgā ministrijā. Aktīvi tiek plānots 2016. gada budžets un bez kādām klišejām - ir pēdējais laiks sasprindzināt spēkus priekšlikumu virzīšanai varas gaiteņos un kabinetos. Neoficiāli zināms, ka vismaz iziešana no reklāmas tirgus (tas vairāk skar sabiedriskos medijus - Latvijas Radio un LTV) un Mediju fonda izveide tiek reāli diskutēta jau uz nākamo gadu. Pieredze liecina, ka var izdoties pat iesākumā mazcerīgi priekšlikumi, ja vien ir mistiskā «politiskā griba». Taču politiskā griba nerodas no nekā. Jāiesaista partiju viedokļu līderi, bijušie žurnālisti Saeimā, izpildvaras pārstāvji. Neoficiāli avoti ministrijās vērtē, ka preses izdevēju aktivitātes varētu būt krietni jūtamākas. Kaut kādā līmenī to var skaidrot ar ļoti dažādu uzskatu pārstāvjiem un to pretrunām asociācijā, tomēr tas nevar būt attaisnojums.