Svarīgākais teātris tepat aiz stūra
«Šillera teātrī ir cita akustika un skanējums. Zāle ir mazāka: vēsturiskajā ēkā mums ir 1370 vietu, šeit - 980. Šillera teātrim ir 50. gadu dizains - lakonisks, silts un apmeklētājiem labvēlīgs, draudzīgs. Skatītāji, kuri atnāk pirmoreiz, saka - mums būs jāatgriežas arī uz citām izrādēm. Šeit ir ļoti atvērta un demokrātiska vide. Turklāt mums ir izdevies piesaistīt jaunu publiku - tos, kuri dzīvo šajā rajonā - Šarlotenburgā. Viņi ir laimīgi, ka tepat aiz stūra ir iekārtojies Berlīnes svarīgākais operas teātris,» piebilst Johanness Ēmanis.
Vācijas galvaspilsētā ir trīs opernami: Valsts opera, Vācu opera un Komiskā opera. Greznā Valsts opera ir prestižākā skatuve, taču pasaules līmeņa zvaigznes dzied arī Berlīnes Vācu operā (pirms Berlīnes mūra krišanas tas bija Rietumberlīnes galvenais teātris). «Mums ir daudz jāstrādā, lai piepildītu Šillera teātra zāli. Šobrīd mums jau ir sajūta, ka skatītāji zina, kur mūs meklēt. Nākamais solis - pārliecināt publiku atnākt, un to mēs varam izdarīt ar kvalitatīvu izrāžu piedāvājumu,» uzsver Valsts operas pārstāvis.
Biļetes uz izrādēm Šillera teātrī nav deficīta prece, taču ir arī tādi iestudējumi, uz kuriem šogad jūs tik vienkārši netiksiet: Vāgnera Tristans un Izolde (ar Valtraudu Meieri un Renē Papi), Verdi Simons Bokanegra (ar Plasido Domingo) un Mocarta Dons Žuans (ar Annu Ņetrebko). Biļetes pārdotas!
Maijā Šillera teātrī Pučīni operu Madama Butterfly diriģēs Andris Nelsons un titullomu atveidos Kristīne Opolais - biļetes maksā no 20 līdz 84 eiro.
240 miljonu eiro projekts
Daudzi mūziķi bija uztraukušies par akustiku Šillera teātrī, taču lielu problēmu ar skanējuma kvalitāti tur nav. «Kad mēs ievācāmies šajās telpās, Valsts operas muzikālais vadītājs un galvenais diriģents Daniels Barenboims sapulcināja zālē visu trupu, cilvēki ļoti nervozēja. Daniels Barenboims veica akustisko testu - orķestris viņa vadībā nospēlēja Tristana un Izoldes uvertīru. Tā izskanēja ļoti labi, un visi ar atvieglojumu nopūtās, bija priecīgi un pat sāka smieties. Daniels Barenboims teica, ka akustika izrādījās pat labāka, nekā viņš cerējis. Dziedātāji arī ir apmierināti - vārdi no skatuves skan ļoti precīzi, un teksta saprotamība šeit pat ir labāka nekā mūsu vecajā teātrī. Tas ir svarīgi, ka klausītāji var skaidrāk uztvert izdziedātus vārdus,» teic Johanness Ēmanis.
Operas un baleta izrādes Šillera teātrī būs skatāmas līdz 2014. gada vasarai. Vēsturiskās ēkas svinīgā atklāšana notiks 2014. gada 3. oktobrī. Rekonstrukcijas izmaksas ir 240 miljonu eiro (200 miljonu - no Vācijas federālā budžeta, 40 miljonu - no Berlīnes pašvaldības budžeta). Teātra ēka uzbūvēta 1742. gadā, tā vairākkārt cietusi ugunsgrēkos un Otrā pasaules kara laikā. Pēdējā renovācija notika samērā nesen - 80. gados, taču darbi netika veikti pietiekami kvalitatīvi. «Pēc rekonstrukcijas problēmu bija pat vairāk nekā pirms tās,» norāda Johanness Ēmanis.
Patlaban notiekošās renovācijas rezultātā teātrī tiks uzlabota akustika. Lielās zāles augšējā daļā tiek veidota t. s. akustiskā galerija, taču vizuāli šīs pārmaiņas nebūs redzamas. Tiek būvētas jaunas pazemes telpas un komunikācijas, kas savieno teātra ēku ar administratīvo un mēģinājumu kompleksu. Turpmāk visas dekorācijas oriģinālizmērā tiks transportētas uz galveno ēku pa pazemes ceļu. «Agrāk mēs vienmēr esam izmantojuši kravas automašīnas, kurām bija jāmēro 300 metru. Tas prasīja lielu laika patēriņu, turklāt blakus teātrim atrodas dievnams, kura priekšā stāvēja mūsu furgoni. Vislielākie ieguldījumi tiks veikti skatuves tehniskajā aprīkojumā - viss būs jauns. Mehānisms, kas paceļ skatuvi, tika izmantots kopš 20. gadiem un darbojās līdz pat teātra slēgšanai 2010. gadā. Neviens nesaprot, kā tas tik ilgi izturēja!» saka Johanness Ēmanis.
Orfejs un viņa nožēlojamie draugi
Kopš 2010.-2011. gada sezonas Berlīnes Valsts operai ir jauns vadītājs - intendants Jirgens Flimms, kurš ir ne tikai menedžeris, bet arī režisors. Pirms tam viņš vadījis vairākus dramatiskos teātrus Vācijā, kā arī Zalcburgas festivālu. Valsts operas repertuāru papildina šā festivāla labākie iestudējumi, un veidot izrādes Berlīnē tiek aicināti režisori un mākslinieki, ar kuriem Jirgens Flimms sadarbojas ilgus gadus. Viņa vadībā opera tiek vērsta uz teatralitātes pusi, un tajā ienāk arvien vairāk dramatiskā teātra režisoru.
Jirgens Flimms nosaka arī repertuāra politiku, kas aptver posmu no baroka līdz XX gadsimta avangardam, un izceļ mazāk zināmus skaņdarbus. Piemēram, šajā Ziemassvētku un Jaungada sezonā klausītājiem tika piedāvāts ne tikai svētku hits - Mocarta Burvju flauta, bet arī Emanuela Šabrjē opera Zvaigzne un Žaka Ofenbaha operete Orfejs pazemē. Komiskā Zvaigzne vilināja ar mūziķu vārdiem: pie diriģenta pults - Berlīnes filharmonijas orķestra mākslinieciskais vadītājs Saimons Retls, uz skatuves - viņa dzīvesbiedre mecosoprāns Magdalēna Kožena. Šajā sezonā Saimons Retls Berlīnes Valsts operā diriģējis arī Janāčeka operu No mirušo nama Patrisa Šero režijā.
Orfeju pazemē iestudējis Filips Štelcls - pieredzējis vācu scenogrāfs, kino un mūzikas videorežisors, kurš uzņēmis klipus grupām Faith No More, Rammstein, Garbage un Madonnai un pēdējos gados pievērsies operai. Ofenbaha opereti viņš servē kā bezkaunīgu absurda komēdiju, kurā visi mīta varoņi ir nožēlojami un niecīgi personāži.
Ideoloģijas estētiskā dimensija
Svētdien, 15. janvārī, Šillera teātrī notiks Hendeļa oratorijas Il trionfo del tempo e del disinganno uzveduma pirmizrāde (režisors Jirgens Flimms, iestudējums uz Berlīni atceļojis no Cīrihes operas) - tajā līdz 29. janvārim dziedās Inga Kalna.
Drosmīgākais Berlīnes operas jauniestudējums šajā sezonā ir itāļu avangarda klasiķa Luidži Nono (1924-1990) politiskā opera Al gran sole carico d'amore, kuras libretu 70. gadu sākumā viņš uzrakstīja kopā ar krievu režisoru Juriju Ļubimovu. Komponists bija Itālijas Komunistiskās partijas biedrs, un viņu fascinēja ideoloģijas estētiskās dimensijas pētījumi. Operā, kuras centrā ir 1871. gada Parīzes komūna un 1905.-1907. gada revolūcija Krievijā, izmantoti Artura Rembo, Bertolta Brehta, Maksima Gorkija, Vladimira Ļeņina, Kārļa Marksa, Fidela Kastro un Če Gevaras teksti. Režisores Keitijas Mičelas iestudējums 2009. gadā tika izrādīts Zalcburgas festivālā, Berlīnē tas būs skatāms no 1. līdz 11. martam. Opera, kuru tāpat kā Zalcburgā diriģēs Ingo Mecmahers, tiks uzvesta nevis Šillera teātrī, bet gan bijušajā spēkstacijā Mites rajonā.