Tomēr ēģiptieši ir sašķelti, jo vieni uzskata, ka ir vajadzīga jauna revolūcija, lai panāktu, ka pie varas esošie militāristi pēc iespējas drīzāk atdotu varu civilai pārvaldei, bet citi iebilst, ka ir jāpriecājas par sasniegto, un dod priekšroku relatīvai stabilitātei.
Iestājas par mocekļiem
Simtiem cilvēku Tahrīra laukumā sāka pulcēties otrdienas vakarā, lai uzslietu teltis un kurinātu ugunskurus. Trešdienas rītā viņiem pievienojās vairāki desmiti tūkstošu ēģiptiešu. Aculiecinieki stāsta, ka laukumā bijis jūtams svētku noskaņojums, par spīti daudzajiem aicinājumiem stāties pretī militārajai padomei, kas Ēģiptē valda kopš pērnā februāra.
«Nost ar militāro vadību!», «Revolūcija līdz uzvarai, revolūcija visās Ēģiptes ielās!» - sauca kāda jauniešu grupiņa. «Ēģiptes armija mūs nogalināja Tahrīra laukumā, un es nebaidos to teikt,» kāds klātesošais sacīja aģentūrai Reuters. «Armija un policija mūs nogalināja un apklusināja revolūcijas balsi, bet es jums saku, ka revolūcijas balss netiks apklusināta.»
Daudzi no tiem, kas pieprasa militāristu atkāpšanos, vēlas, lai tiesas priekšā tiktu saukti karavīri, no kuru rokām krita simtiem protestētāju. «Esmu šeit, lai iestātos par mocekļu tiesībām. Gads ir pagājis, un nekas nav mainījies,» uzskata protestētājs Muhammeds Halils. Kāds cits mītiņa dalībnieks piebilda: «Mums nevajadzētu aizmirst, ka šeit notika asinsizliešana. Šie nav svētki, bet liels pasākums, lai nosūtītu līdzjūtību mūsu brāļiem, kuri šķīrās no dzīves.»
Turpretī citi uzskata, ka ilgstošajiem protestiem ir jāpieliek punkts, lai ļautu jaunajai valsts vadībai virzīt Ēģipti pretī labākai nākotnei. «Militārā padome aizies no varas jebkurā gadījumā. Protams, revolūcija nav pabeigta, bet tas nenozīmē, ka mums vajag traucēt normālai dzīvei,» grāmatvedis Muhammeds Otmans sacīja britu raidsabiedrībai BBC.
Sola atkāpties
Militārā padome, kuru apsūdz mēģinājumos kavēt demokrātiskas reformas, cilvēktiesību pārkāpšanā un protestu apspiešanā, otrdien daļēji atcēla kopš 1981. gada spēkā esošo ārkārtas stāvokli, kas atļāva drošības iestādēm ar spēku apslāpēt jebkādus opozicionāru centienus doties ielās.
Militārās padomes vadītājs Muhammeds Huseins Tantāvī paziņoja, ka ārkārtas stāvokļa likumus varēs attiecināt uz noziegumiem, ko ir pastrādājuši «slepkavas», tomēr nepaskaidroja, ko tas nozīmē. Militāristi par slepkavām bieži dēvējuši valdību kritizējošos protestētājus.
Padome šonedēļ apžēloja aptuveni 2000 cilvēku, kuri pēc H. Mubaraka pavēles tikuši tiesāti militārajā tiesā par piedalīšanos galvenokārt miermīlīgos protestos.
Nozīmīgs solis virzībā uz pilnīgu varas nodošanu tika sperts pirmdien, kad padome likumdošanas funkcijas nodeva pagājušā gada nogalē brīvās vēlēšanās ievēlētajam jaunajam parlamentam, kurā visvairāk vietu ieguva H. Mubaraka laikā aizliegtās islāmistu kustības Musulmaņu brālība veidotā Brīvības un taisnīguma partija.
Padome solījusi pilnībā nodot varu pēc tam, kad parlamentārieši būs radījuši jaunu Ēģiptes konstitūciju, kas ir jāapstiprina referendumā, un amatā būs stājies jaunais prezidents, kuru paredzēts ievēlēt jūnija beigās.