Lai arī gaisa kvalitāte nav ideāla, tā katrā ziņā nav arī katastrofāla, ņemot vērā, ka pilsētā notiek saimnieciskā darbība un ir ap pusmiljons iedzīvotāju,» stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Viņaprāt, visvairāk gaisu piesārņo autotransports un apkure.
Gaisa piesārņojuma normu pārsniegumi vērojami aukstā laikā, kad notiek intensīva apkure, transportlīdzekļu sastrēgumstundās un bezvējā. Jo modernāka būs apkure, siltumsūkņi, nosiltinātas mājas, jo lielāka atslodze būs pilsētas gaisam. Aprēķināts, ka viena siltināta māja energotaupības ziņā līdzvērtīga astoņām tonnām dīzeļdegvielas.
Liela nozīme ir transporta sistēmas sakārtošanai, satiksmes infrastruktūras risinājumiem, apvedceļiem, tiltiem, lai nebūtu sastrēgumu. Tādējādi katrs ietaupītais litrs degvielas nepārvēršas kilogramos un tonnās izmešu, kas nonāktu pilsētas gaisā. Arvien vairāk tiek atklāti veloceliņi. «Autostāvvietu trūkums pilsētas centrā savā ziņā pozitīvi iespaido gaisa kvalitāti un veicina izvēlēties alternatīvu pārvietošanās veidu,» secina A. Kļaviņš.
Putekļi un atkritumi
Visgrūtāk pilsētai attapties pēc ziemas, kad izkūst sniegs un gaisā paceļas uz ietvēm kaisīto smilšu un citu putekļu mākoņi. Lai pilsēta būtu veselāka, tā jāmazgā, teic Askolds Kļaviņš, bet atzīst, ka laistīšana notiek par maz.
Par pilsētas tīrību liecina atkritumu saimniecība, taču, kā atzīst eksperti, kārtības šajā jomā nav. «Pilsētas vadībai šajā jautājumā nav varas, jo to labprātīgi atdeva privātajiem atkritumu apsaimniekotājiem. Pozitīvais, ka Rīgā, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, par atkritumu izvešanu ir zemas cenas, bet attiecīgi arī atkritumu apsaimniekošanas kvalitāte ir pat aizpagājušā gadsimta līmenī,» uzskata A. Kļaviņš. Privātie operatori neesot ieinteresēti kārtībā, bet tikai peļņā. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere uzskata, ka situāciju Rīgā sarežģī fakts, ka pilsētas domē vairs nav atkritumu apsaimniekošanas nodaļas un Mājokļu un vides departamentā nav kas īsti atbild par atkritumu saimniecību, tādēļ šajā aspektā runāt par zaļu attieksmi ir grūti. «Atkritumu apsaimniekošanas likums noteic, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā teritorijā veic pašvaldības, tādēļ augstākajā pārvaldes līmenī jāsaprot, ka pilsētai jāizstrādā plāni, lai šo sfēru sakārtotu un kontrolētu,» pārliecināta Rūta Bendere. Pašreiz netiek novērtēti, kādi ir sadzīves atkritumi, cik no tiem būtu jānodod pārstrādei, piemēram, kurināmā materiālā, cik jāved uz atkritumu poligonu. Viņasprāt, namu īpašniekiem un uzņēmējiem varētu būt prasība, lai ēku tuvumā notīrītu un vajadzības gadījumā pat nomazgātu ietvi līdz braucamajai daļai. Arī tas ir cieši saistīts ar vidi un pilsētas zaļo tēlu, teic R. Bendere.
Trūkst naudas
Rūpnieciskajos rajonos, īpaši Rīgas brīvostas teritorijā, vislielākās problēmas ir smakas un ogļu putekļi. Naftas produktu kraušanas gaitā mēdz būt gaisa piesārņojums ar pastiprinātu ķīmisko vielu daudzumu, lai arī ne vienmēr smakām nāk līdzi piesārņojums ar kaitīgām vielām. «Pilsētas attīstība nav iedomājama bez ostas klātbūtnes, bet krīze iespaidoja budžetā samazināt līdzekļus pirmām kārtām vides aizsardzībai valsts, pašvaldības un privātā sektora līmenī,» atzīst Askolds Kļaviņš. Pilsētas budžetā nepietiek līdzekļu pilsētas meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Ir rīdzinieki, kas godprātīgi attīra grāvjus savās teritorijās, bet daļa to neveic vai pat kavē. Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš uzskata, ka Rīgai problemātisks jautājums, kuram nav ātra risinājuma, ir lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas sakārtošana. Bieži Daugavā parādās naftas un ķīmisku vielu plankumi, kuriem nevar noskaidrot izcelsmi, jo atliek izliet kaut vai ēdamkaroti lietusūdens kanalizācijas sistēmā, lai kaitīgās vielas pārklātu daudzus kvadrātmetrus ūdens.
Stādām kokus
Uz jautājumu, kas pozitīvs, bet kas vedina uz pesimistiskākām pārdomām par Rīgu kā videi draudzīgu pilsētu, Vilis Avotiņš atbild: viņu iepriecina, ka tiek domāts par veloceliņiem, bet neapmierina diskriminācija pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Zaļi domājošie bieži protestē pret celiņu izbūvi pie jūras, bet bez tiem cilvēkiem ratiņkrēslos ir neiespējami tai piekļūt. Patlaban īstenoti un iecerēti arī vairāki projekti vides jomā. Līdz šī gada beigām īstenos ieceri, kuras galvenais mērķis ir izstrādāt Rīgas vides programmu 2011.- 2017. gadam. Apstiprināta Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma, lai Rīgā samazinātu gaisa piesārņojumu ar mazo putekļu daļiņu piesārņojumu.