Plānotās izmaiņas Rīgas sabiedriskajā transportā ir ļoti neērtas. Ja Rīgas satiksmes vadība plāno samazināt sabiedriskā transporta reisu, maršrutu un pieturu skaitu, tad vajadzētu sev plānot arī algu samazinājumu, izvērtējot uzņēmuma darba efektivitāti. Rīgas satiksmei, tāpat kā daudziem citiem pašvaldību uzņēmumiem, būtu lietderīgs tiešām neatkarīgs funkciju audits.
Varam vainot valdību, kas ceļ nodokļus, to skaitā arī sabiedriskajam transportam, vai degvielas augstās cenas pasaulē, vai valsts sliktā ekonomiskā stāvokļa izraisīto iedzīvotāju ekonomisko emigrāciju, kas, iespējams, esot samazinājusi pasažieru skaitu Rīgas sabiedriskajā transportā. Šos nopietnos faktorus nevar ietekmēt ne Rīgas dome, ne Rīgas satiksme. Varam domāt, ka braukšana par brīvu pensionāriem pilsētas sabiedriskajā transportā bijis pārsteidzīgs solis. Tomēr uzņēmumam tas nerada problēmas. Maksu par pensionāru braukšanu par brīvu Rīgas satiksmei pašvaldība sedz ar labu dotāciju - 3,5 miljoni latu gadā.
Rīgas pilsētai atšķirībā no Latvijas valsts nauda ir. Kamēr valsts budžets cīnās ar deficītu, Rīgas pašvaldība 2010. gadu beidza ar budžeta pārpalikumu vairāk nekā 83 miljonu latu apjomā. Plānots, ka 2011. gadu pašvaldība pabeigs ar vairāk nekā 37,6 miljonu latu lielu budžeta līdzekļu atlikumu. 2011. gada pirmajā ceturksnī pašvaldības budžeta ieņēmumi par 5,59 miljoniem latu pārsniedz plānoto.
Ekonomiskā aktivitāte Rīgā ir ne tikai krietni, tā ir par reizi augstāka nekā valstī kopumā. Tā ir bijis arī iepriekš, bet krīzes laikā atšķirība starp Rīgu un Latviju ir tikai pieaugusi. Tomēr labāk, ka cilvēki brauc strādāt un dzīvot uz Rīgu nekā pamet Latviju vispār. Valstiski domājot, šodien Rīgu neklātos saukāt par ūdensgalvu, jo alternatīvas Rīgai ir nevis jaukās mazpilsētas, kurās nav darba, bet Berlīne, Vīne un citas Eiropas ūdensgalvas.
Tāpēc Rīgas problēmas šodien nav pašvaldības problēmas. Faktiski lielie Rīgas uzņēmumi ir valsts nozīmes uzņēmumi, no kuru darba kvalitātes ir atkarīgs, vai Latvijas galvaspilsēta ir cilvēkiem pievilcīga vai mazāk pievilcīga vieta. Rīgas sabiedrisko transportu neizmanto tikai rīdzinieki, to izmanto plašās Rīgas aglomerācijas, kas ir valsts ekonomikas centrs, iedzīvotāji, tūristi, iebraucēji no citām Latvijas pilsētām.
Saraustītas izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā ir nepieņemamas. Kustības grafika samazinājums arī dienā patiesībā pilnajos, pilsētnieku iecienītajos maršrutos ir neattaisnojams. Kamēr Rīgas budžetā ir līdzekļu pārpalikums, pilsētas iedzīvotāji nedrīkst nepamatoti ciest, bet Rīgas satiksmei steidzami jāmeklē pozitīvi ceļi finansiālā stāvokļa normalizācijai.