«Tas ir Sprūdža pienākums reaģēt uz pašvaldību vadītāju interešu konfliktiem. Tā nav cīņa ar Lembergu, bet cīņa ar pagātni. Mūsu uzdevums ir dot cilvēkiem ticību - ja kāds nonāk interešu konfliktā, tad viņš tiks par to sodīts,» sacīja RP priekšsēdētājs V. Zatlers pirms sestdien Daugavpilī paredzētās RP domes sēdes. Tajā RP varētu izšķirties Rīgas domes vēlēšanās startēt nevis kopā ar Vienotību, bet atsevišķi. Vadība gan uzsver, ka lēmumu pieņems domnieki un liela loma viedokļa formulēšanā būs Rīgas nodaļai. V. Zatlers redz, ka RP un Vienotība ir atšķirīgas partijas. Pašvaldību vēlēšanās RP arī nebūs sarkano līniju pret sadarbību ar kādu politisko spēku. «Mums ir labas izredzes startēt atsevišķi,» personīgo viedokli pauda RP izpilddirektors Ivo Valdovskis, vērtējot RP kā spēcīgu konkurentu ne tikai labējām partijām, bet arī Saskaņas centram (SC).
Izvēlas būt centrā
Kad jūlijā RP pieteica diskusiju par tās ideoloģiju, aicinot biedrus izšķirties starp liberālo un konservatīvo politiku, konkurentiem tas šķita RP beigu sākums. Nesen Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) atzina, ka savu EP kolēģi Ivaru Godmani viņš saucot par pēdējo liberāli Latvijā, jo viņš ir EP liberāļu grupā, kas ir enerģiska, bet pārstāvniecības Latvijas politiskajā vidē bijušajam LPP/LC biedram I. Godmanim neesot. No šī viedokļa RP izšķiršanās ieņemt brīvo liberāļu nišu, kurā kādreiz bija Latvijas ceļš, būtu saprotama izvēle. Liberālo politiku pārstāv redzamākie partijas kodola cilvēki, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš, tāpat kā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, nav partijā.
RP priekšsēža vietnieks Jānis Vilnītis kā kristīgs cilvēks savukārt ir izteikts konservatīvās politikas piekritējs un uzskata, ka šis spārns ir spēcīgs. Saeimas deputāts Gunārs Igaunis arī jūtas tam piederīgs un savu pārliecību nevēlas mainīt, jo viņu ir ievēlējuši konservatīvie vēlētāji. Taču partija dodot iespēju viņam brīvi izteikt savus uzskatus. «Mēs meklējam kopīgo, nevis atšķirīgo. Reformu partija ir centriska partija, kas biedriem brīvi ļauj paust savus viedokļus, neuzspiežot kādu vienu taisnību,» Dienai sacīja RP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Rinkēvičs. V. Zatlers uzskata, ka Latvijā nav nevienas «tīras ideoloģiskas partijas» un nav arī jūtama tendence, ka tuvākajā laikā varētu veidoties. «Partijas ir cilvēku grupas, kas izveidotas, lai īstenotu kopīgu mērķi. Tiesiskums un reformas ir mūsu mērķis,» sacīja V. Zatlers.
Ministri pirmajās rindās
Pieredzējušais politiķis Jānis Lagzdiņš, lūgts vērtēt Visu Latvijai!-TB/LNNK aktivitātes, nesen sacīja, ka tā ir pierasta parlamentārā prakse, ko partijas izmanto politiskajā cīņā. «Reformu partijas politiķi ir apbrīnojami korekti,» piebilda J. Lagzdiņš un atzina, ka tāpēc vēlētāji arī neredz viņu darbību parlamentā. Bijušais politiķis nezināja, ka maijā Saeima pēc RP iniciatīvas pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot pakāpenisku nodokļa likmes samazināšanu līdz 20% 2015. gadā. «Ja es to nezinu, tas nozīmē, ka lielākā daļa sabiedrības to nezina,» piebilda J. Lagzdiņš. «Mēs profesionāli darām savu darbu, bet ne vienmēr protam palielīties,» atzīst priekšsēža vietniece Sandra Sondore-Kukule.
Trīs no pieciem RP ministriem - R. Ķīlis, E. Sprūdžs un D. Pavļuts - ir vieni no redzamākajiem valdībā, jo katrs ir pieteicis kādu reformu, kurām ir arī liela pretestība. Tāda ir gan pret pārmaiņām augstākās izglītība sistēmā, gan pret amatu savienošanas ierobežojumiem pašvaldībās, gan pret D. Pavļuta pieteikto valsts un arī pašvaldību kapitālsabiedrību reformu. Tās lemtas veiksmei tikai tad, ja izmaiņām būs vienots koalīcijas atbalsts, kāda pagaidām nav. Arī partneri valdībā ir savā starpā konkurenti. «Ar Reformu partiju nav jācīnās. Reformu partijas vairs nav. Ir tikai tās ministri un deputāti,» tā vasaras nogalē teica kāds Vienotības valdes loceklis, lūgts raksturot attiecības ar RP kā partneriem. V. Zatlers uz konkurentiem ļaunu prātu netur. Viņš sacīja - RP ir izveidota sabiedrības labumam, nevis varas sagrābšanai.