Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Dienai norāda, ka Krievijā mazinājusies pirktspēja, un šī iemesla dēļ īpaši smagu kritumu piedzīvo gan farmācijas, gan tekstilrūpniecības industrija. «Piemēram, apakšveļas ražotne Lauma, tāpat arī zāļu ražotājs OlainFarm, nopietni domā par tirgus pārorientēšanos,» atklāj D. Reizniece-Ozola.
Tiem uzņēmumiem, kuriem joprojām liela daļa tirgus ir Krievijā, nekāds gaismas stars tuneļa galā vēl neesot redzams. «Diez vai Krievijai izdosies tik ātri atveseļoties. Jautājums ir par mūsu uzņēmumu spēju pārorientēties. Mēs cenšamies palīdzēt, organizējot izstādes, jau labu laiku gan prezidents, gan premjerministre ved uzņēmējus uz Centrālāzijas valstīm. Labs piemērs ir Food Union, kuru iepriekš veiktais politiskais mājasdarbs attiecībās ar Ķīnu jau ir devis pirmos augļus,» stāsta ministre, neslēpjot, ka jau tiek runāts par ekporta garantijām, proti, uzņēmumam, apgūstot jaunus tirgus, valsts dotu garantiju, ja gadījumā darījums izvēršas neveiksmīgs.
Jaunākie Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka preces, kuras iekļautas Krievijas importa embargo sarakstā, 2013. gadā sastādīja 4,5% no Latvijas kopējā preču eksporta.
Dati arī atklāj, ka visaktīvāk sankcijām tika pakļauts Latvijas piens un tā produkti. Zemkopības ministrijā stāsta, ka piensaimniecības nozares tiešie zaudējumi pērn varētu būt 24 miljoni eiro.
Arī dārzeņu un augļu sektors joprojām piedzīvo smagu sankciju ietekmi. Netiešā ietekme ir jūtama arī gaļas sektorā. «Tirgi ir kūtri, un cūkgaļai Eiropā ir ļoti zemas cenas, to veicina lielā pārprodukcija. Ievērojamas problēmas ir Dānijai un Nīderlandei. Līdzīgi ir arī ar liellopu gaļu - gada nogalē protesta akcijas bija gan Īrijā, gan Anglijā,» stāsta Zemnieku saeimas (ZS) pārstāve Maira Dzelzkalēja, kas nupat atgriezusies no Briseles, kur diskutēts arī par sankciju ietekmi.
Viņa uzsver, ka ES atbalsts to zaudējumu kompensācijai, ko cietusi Baltija, nav adekvāts. «Tas ir ļoti neliels, un lielākā problēma ir tā, ka atbalsta izmaksas mehānismi ir ļoti lēni. Tieši šis bija periods, kad atbalstu vajadzēja ļoti ātri, taču piensaimnieku atbalstam mūsu reģionā joprojām nav rasts risinājums. To palīdzību, ko Eiropa ir piešķīrusi, mūsu piensaimnieki vēl nav saņēmuši. Nupat runāju ar Lietuvas kolēģiem, viņiem ir līdzīgi,» stāsta ZS pārstāve. Uzklausot ierēdņus Briselē, viņa secina, ka nav pilnīgi nekādas skaidrības par to, kā risināt visas šīs problēmas. «Faktiski visiem sektoriem visās ES valstīs sankciju dēļ klājas smagi. Vienai valstij problēma ir ar citrusaugļiem, citai - ar cūkgaļu, vēl kādai ar liellopu gaļu, āboliem vai pienu. Lauksaimniecības komisārs norāda, ka resursi teorētiski esot, bet, tā kā atbalstu prasa visi, nav mehānisma, kā šos līdzekļus racionālāk sadalīt. Sistēma ir lēna. Monitorēšana notiek visai ilgi - kamēr statistiku iegūst, kamēr to izanalizē,» paskaidro M. Dzelzkalēja.