Ar Lūsiņu vārtos Dinamo zaudēja Astanas Baris ar 0:4, uzvarēja papildlaikā Hantimansijskas Jugra ar 2:1 un zaudēja spēcīgajam Omskas Avangard ar 2:3.
Vasarā pieņemtais lēmums pacietīgi gaidīt vietu Dinamo vārtos laikam izrādījies pareizs?
Teikšu godīgi - ja arī nebūtu sagaidījis savu iespēju un visi rādītāji man šosezon būtu pa nullēm, es tik un tā būtu ieguvējs. Uz to, kad es varētu iziet laukumā, pārāk neieciklējos. Nebija arī tā, ka es būtu turējis īkšķi, lai kāds no diviem vārtsargiem saplīstu. Cerēju, ka kādā no spēlēm komanda uzvarēs tik pārliecinoši, ka beigās iedos iespēju arī man ieņemt vietu vārtos. Kā izteicās atbildīgais par fizisko sagatavotību Vilnis Klucis, tad iespēju spēlēt sagaidīju, kad vismazāk to gaidīju.
Visas trīs spēles jau esi ar vēsu prātu izanalizējis?
Jā, protams. Pirmajā spēlē īsti nezināju, ko sagaidīt. Biju nokļuvis gandrīz vai svešā zemē. Otrajā biju priecīgs par treneru uzticēšanos, jo galu galā «uz špricēm» jau varēja sūtīt laukumā kādu no pamatvārtsargiem. Trešā spēle bija vieglākā. Jau biju sapratis, ka nav tik traki.
Labākā bija otrā vai trešā spēle?
Otrā, jo ieguvu atziņu, ka KHL varu ne tikai piedalīties, bet arī spēju komandai palīdzēt izcīnīt uzvaru. Par spēli ar Avangard palika rūgtums. Dīvainākais, ka beigās ielaistajā ripā nevienu nevar vainot. Būtu tā ripa atlēkusi uz otru pusi... Tā bija likteņa ironija.
Pret Jāgru nebija grūti spēlēt?
Jāgrs ir Jāgrs - komentāri lieki. Es tikai nedomāju, ka tajā vienā epizodē viņš negribēja iemest. Vienkārši es biju veiksmīgāks.
Ko vārtsargu treneris Sergejs Naumovs teica pēc spēlēm?
Pirmās spēles pārtraukumos viņš piekodināja spēlēt pēc iespējas vienkāršāk. Pēc otrās jau uzslavēja, sacīdams, ka es esot malacis. Jādomā, ka viņš nemānījās.
Pret Jugra gan brīžiem spēlēji pārdroši?
Piekrītu, ka staigāju pa strupa naža asmeni. Tomēr biju izlēmis, ka spēlēšu droši un neiekrampēšos vārtu stabiņos. Ir tā - ja reiz atstāj vārtus, tad ir jāiet līdz galam, apstāties nedrīkst. Pret Avangard jau biju nedaudz atguvis spēļu praksi un spēju labāk kontrolēt savas darbības.
Varbūt būtu noderējusi spēlēšana Liepājas metalurga sastāvā?
Es nezinu. Manuprāt, liela nozīme bija tam, ka visu laiku biju pavadījis kopā ar Dinamo. Tādējādi nepārdegu, bet fiziski es tiešām jutos labi.
Nākamā reize spēlēt Dinamo šosezon var arī nepienākt?
Jebkurā gadījumā man nebūs iemesla kaut ko nožēlot. Kad pagājušajā sezonā spēlēju Vācijas otrajā līgā, es pat neaizdomājos līdz tam, ka pēc gada varētu sargāt Rīgas Dinamo vārtus.