Konkurss, kas Baltijas jūras reģiona valstīs tiek organizēts jau piekto reizi, izceļ labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Latvijā to organizē Pasaules Dabas fonds un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Šogad saimniecībā Mežacīruļi izveidota pirmā mitrzeme - demonstrējumu objekts Latvijā. Tā veidota, lai samazinātu augu barības vielu noteces radīto piesārņojumu un attīrītu lietus notekūdeņus. Izmantojot ārvalstu pieredzi, lauksaimniecības uzņēmums paplašināts ar enerģijas ražošanas posmu - biogāzi, elektrību un siltumu. Tālākai siltuma izmantošanai izveidots siltumnīcu komplekss. Dabas Diena sarunā ar Juri Cīruli noskaidro, ko viņam nozīmē zaļais dzīvesveids un rūpes par Baltijas jūru, kura vēl joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb pārmērīga ūdensaugu savairošanās tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Tās cēlonis ir palielināta barības vielu - tai skaitā fosfora un slāpekļa - nonākšana ūdens vidē. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni puse slāpekļa un fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimnieciskās ražošanas.
Ko jums personīgi nozīmē zaļais dzīvesveids un tā ievērošana arī jūsu saimniecībā?
Mēs, laucinieki, dzīvojam pie dabas un uz zaļo dzīvesveidu skatāmies kā uz kaut ko, kas mums jau ir piederīgi. Par to būtu jādomā katram lauksaimniekam vai uzņēmējam. Mūsu saimniecība ir to skaitā, kas strādā integrēti, ļoti minimāli izmantojot tehnoloģiskas metodes, kas varētu ietekmēt galaproduktu. Piemēram, siltumnīcās mēs nelietojam nekādus ķīmiskos līdzekļus, tai skaitā minerālmēslus. Līdz ar to tā ir ekoloģiski audzēta pārtika, kaut gan bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu neesam ieguvuši, jo mūsu saimniecība ir daudznozaru. Savā saimniecībā izmantojam organisko mēslojumu, ko iegūstam no pašu saimniecības dzīvniekiem. Tādēļ es droši varu teikt, ka vairāk vai mazāk izjūtam pietāti pret vidi. Tas, ka mūsu saimniecība ir daudznozaru, nozīmē, ka nodarbojamies gan ar piena lopkopību, gan gaļas lopkopību, gan dārzeņkopību, gan graudkopību. Es bieži saku, ka blakus četrām Mežacīruļu pamatnozarēm kā piekto jau šobrīd varu minēt - vides tehnoloģijas.
Jūs minējāt vides tehnoloģijas - ko tas nozīmē?
Tas ir darbs pie vides rekonstrukcijas un vides restaurācijas. Šos pasākumus mēs visbiežāk veicam, sadarbojoties ar dažādām vides institūcijām - gan Pasaules Dabas fondu, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, gan Latvijas Lauksaimniecības universitāti, gan citām institūcijām. Runājot par to, cik tas ir izdevīgi - būt aktīvam vides jomā -, uzskatu, ka jebkuram lauksaimniekam vai uzņēmējam tā ir rūpēšanās par sava produkta kvalitāti un zīmolu.
Jūs šogad esat saņēmuši Gada lauksaimnieka 2014 titulu - kā paši to vērtējat, un kā tiks izmantota piešķirtā prēmija?
Piešķirtā prēmija 10 000 eiro apmērā ir aptuveni puse no tā, ko mūsu saimniecība patērē gadā, strādājot pie meliorāciju sistēmu kopšanas. Līdz ar to šī prēmija arī tiks ieguldīta saimniecības tālākā attīstībā.
Jūsu saimniecība gada lauksaimnieka titulu ir nopelnījusi, jo izceļat Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības metodes, - ko jums personīgi nozīmē Baltijas jūra un tās aizsardzība?
Bija kāds laiks manā dzīvē, kad es uz jūru skatījos gluži tāpat kā ikviens cilvēks - aizbraukt un pastaigāt gar smilšainu krastu, pavērot jūras viļņus un sajust patīkamu vēja brāzmu... Tās ir patīkamas emocijas, kas rodas, esot jūras tuvumā, bet īstenībā ir tā, ka mana jūra sākas jau tepat - no mana meliorācijas grāvja -, un, ja es te panāku tīrību ūdeņos, tad dodu pienesumu kopējā Baltijas jūras tīrībā. Tas ir tas, ko var izdarīt viens cilvēks vai mūsu gadījumā - viena saimniecība. Ir jāsaprot, ka pie mūsu pašu mājām garām tekošās upītes strādā ne vairāk un ne mazāk kā kanalizācijas izteka uz jūru. Tādas upītes gan Zemgalē, gan Latvijā ir teju visas. Tādēļ es vienmēr saku, ka mana jūra sākas no mana grāvja jeb tuvējā strauta. Savu Gada lauksaimnieka 2014 titulu esam ieguvuši par godu tam, ka veiksmīgi pārstrādājam liellopu mēslojumu, barības atlikumus un zaļmasu biogāzē, kā arī organisko mēslojumu izmantojam arī siltumnīcās, nelietojot nekādus ķīmiskos augšanas uzlabotājus.
Jūsu saimniecība darbojas jau vairāk nekā 20 gadu. Kāda, jūsuprāt, ir bioloģiskās saimniekošanas nākotnes perspektīva?
Latvijā ir vairākas nozares, kas ir fundamentāli pamatotas ar cilvēku un dabas resursiem - zemi, mežiem, jūru. Uzskatu, ka jūra arvien vairāk atdzīvojas un tā ir mūsu nākotne, tādēļ kopīgiem spēkiem mums ir jārestaurē Baltijas jūra, lai tā neaizaugtu un netiktu piesārņota. Visas pārējās nozares Latvijā ir īslaicīgas, jo tās nav pamatotas ar nekādiem dabas resursiem.