To, ka šādi saīsinājumi sāk parādīties arī ārpus interneta robežām, Dienas aptaujātie eksperti nenoliedz. Tomēr pagaidām viņi nesteidz tos saukt par draudiem latviešu valodai. Arī Dienas lasītāji pārsvarā saka, ka šī tendence esot normāla un iederoties pašreizējā laikmetā.
«Jā, kādreiz varbūt viņi uzzīmē kādu smaidiņu, piemēram, ja ir kāds ļoti personisks vai emocionāls domraksts, bet tas nav bieži un biezā slānī. Skolēni to izmanto vienkārši kā stila līdzekli, apzinoties, ka tas ir datora elements. Bet nevaru teikt, ka tas ir simptoms,» Dienai saka Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas pedagoģe Anita Vanaga.
Latviešu valodas aģentūras pētniece Gunta Kļava norāda, ka šādu saīsinājumu rašanās ir normāla parādībā, jo jebkura valoda nemitīgi mainās. Šobrīd vēl neesot pamats satraukumam, ka «internetvalodas» elementi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu, tomēr visam ir savas nepārkāpjamās robežas. «Kā mēs rakstām, parāda, kā mēs domājam,» viņa piebilst.
«Valodnieciskajā jomā tā ir normāla attīstība. Valoda mainās, un tas notiek dažādu spiedienu dēļ. Piemēram, tad tā mainās krievu valodas spiediena dēļ, tad - angļu valodas, bet tagad tas notiks digitālā spiediena dēļ,» saka valodnieks Andrejs Veisbergs. Tai pašā laikā viņš atzīst - ikdienā strādājot ar studentiem, Latvijas Universitātē var novērot, ka jauniešiem reizēm ir grūtības izvairīties no saīsinājumiem.
Viedokli par «internetvalodas» saīsinājumiem Diena vaicāja arī saviem lasītājiem. «Normāla valodas evolūcija - ja doma skaidra, tad problēmu nav. Valodas funkcija ir domas apzīmēšana, nevis sekošana nevajadzīgām rigidām sistēmām. Ja konservatori nevar iemācīties jauninājumus, nespēj tos pieņemt, tā ar laiku kļūs arvien vairāk tieši viņu problēma, nevis otrādi. Vajag paskatīties pagātnē - kurš gan tgd vairs lieto tādu burtu kā ŗ,» raksta interneta komentētājs Smogs. Līdzīgu viedokli pauž arī vairākums citu lasītāju un piebilst, ka ārpus interneta robežām digitālās valodas elementu izmantošana neesot bieži sastopama. Tiesa, komentētāju vidū bija arī neviens vien šāda uzskata oponents. «Un kas paliks nākamajām paaudzēm no šitās drazas? Reizēm jaunieši raksta tā, ka paši vispār nesaprot, ko ir sarakstījuši,» sašutusi ir Baņuta.