Nedaudz lēnāk audzis aizņemto darbvietu skaits apstrādes rūpniecībā - par 2,4%. Šis gada vidējais skaitlis ietver krasi atšķirīgu sniegumu dažādos ceturkšņos. Lielākā daļa apakšnozaru ir plusos visu gadu, bet rūpniecības kopējo rādītāju velk uz leju metālu ražošana, kurā strādājošo skaits gada nogalē samazinājies gandrīz par divām trešdaļām. Nedaudz pārsteidzoši, ka pērn sarucis strādājošo skaits pārtikas pārstrādē, par spīti nozares labajām sekmēm. Acīmredzot tiek likts uzsvars uz ražošanas mērogu un efektivitāti. Lielākajā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru ir plusi, arī ļoti svarīgajā kokapstrādē, tāpat metālapstrādes (nejaukt ar metālu ražošanu) un mašīnbūves nozarē, kur situācija vēl labāka, tur pieaugums ir starp 4,3% un 9,3%.
Pagājušais gads bijis samērā veiksmīgs finanšu pakalpojumiem kā nozarei, jo īpaši uz iepriekšējo četru gadu fona, tajā pievienotā vērtība beidzot sasniedza ekonomikas vidējo pieauguma tempu. Taču nodarbināto skaits nozarē sarucis par 2%, tehnoloģiju dēļ naudai kļūstot arvien virtuālākai.
Lielākajā daļā pakalpojumu nozaru pagājušais gads no nodarbinātības viedokļa bijis ļoti labs.
Ļoti strauji - par 8,9% - augusi nodarbinātība celtniecībā, vēl vairāk nekā nozares izlaide. Pērn ļoti neliels bijis pieaugums transporta nozares IKP datos (par 1,3%), bet nodarbinātība augusi par 3,6%, tas varētu būt skaidrojams ar autotransporta īpatsvara pieaugumu uz dzelzceļa rēķina. Atbilstoši ļoti sekmīgajai nozares attīstībai ievērojami palielinājies strādājošo skaits arī izmitināšanas un ēdināšanas sektorā.
Jāuzsver intelektuālo pakalpojumu - informācijas tehnoloģiju, biznesa pakalpojumu - straujā attīstība pērn. Attiecīgi informācijas un sakaru pakalpojumos nodarbinātība pērn augusi par 4,3%, par spīti tam, ka tehnoloģiskais progress par 5,3% mazinājis strādājošo skaitu sakaru pakalpojumos, toties programmēšanā nodarbinātība par 8,2% lielāka. Visumā labi atalgotajā un patlaban eksportā arvien nozīmīgākajā profesionālo un zinātnisko pakalpojumu nozarē aizņemto darbvietu skaita pieaugums pērn bijis 7%.
Patlaban dati neapstiprina izteiktu ekonomikas izaugsmes atkarību no nekustamā īpašuma pakalpojumiem. Valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātajā sociālajā apdrošināšanā nodarbinātība atkal plusos, bet tās īpatsvars turpina sarukt. Atbilstoši demogrāfiskās situācijas izmaiņām turpina sarukt arī izglītības nozīme darba tirgū (0,4% pieaugums).
Domājams, šogad Krievijas rubļa vērtības krituma un starptautiskās politiskās spriedzes ietekmē aizņemto darbvietu skaits augs lēnāk nekā 2013. gadā. Iespējams, šis gads Latvijas ekonomikai kopumā būs sekmīgs, taču nenoteiktība ir liela.
*DNB bankas ekonomikas eksperts