Vieni no populārākajiem esot salīdzinoši lētie vienas dienas braucieni tepat pa Latviju. Bet aiz Latvijas robežām visbiežāk pensijas vecuma ļaudis dodas, ja ceļojumus svētkos vai jubilejas reizēs dāvina bērni vai mazbērni.
Rozes Rundālē
«Kādreiz padomju laikos biju sporta pasākumu organizatore, tad daudz braukājām pa visu lielo PSRS, turklāt par brīvu. Mans atklājums toreiz bija Krima - patiesi skaista vieta. Bet tagad vairs iesaistos tikai vienas dienas braucienos,» stāsta seniore Lība Zukule.
Viņa nesen bijusi ekskursijā uz Rundāles pili, kuru nebija apmeklējusi ļoti sen. «Rožu dārzs ir burvīgs! Tas ir mans lielākais atklājums. Arī pati pils ļoti iespaidīga, labi uzturēta,» jūsmo Lība no Kokneses novada.
Bet otrs seniores atklājums bijis saistīts ar senioru sēņošanas čempionātu Talsu pusē. «Patīkami pārsteidza meža tīrība. Un tik daudz ogu! Mūsu pusē tik daudz nav,» ierosinot turpināt tradīciju un seniorus turpmāk aicināt, piemēram, arī uz dzērveņu lasīšanas čempionātu Atašienes pusē, saka Lības kundze. «Būtu jauki tādā piedalīties un pa ceļam arī apskatīt citas skaistas Latvijas vietas.»
Nav tik bezcerīgi
Seniore Helēna Podskočija atzīst, ka Latvijas ceļojumos ar draugu ģimenēm dodas vienu vai divas reizes gadā, parasti vasarā. «Nesen bijām Kuldīgā - brīnišķīga pilsēta!»
Arī Helēnas kundze piedalījās senioru sēņošanas čempionātā un jūsmo par ekskursiju pa Durbes pili: «Vienreizēji skaisti - gan telpas, gan pils saimnieku savāktā eksponātu kolekcija. Aizraujoši atraktīva bija arī pati gide,» secina Helēna.
Taču viņas lielākais atklājums esot Latvijas lauki. «Viss sakopts pat skaistāk nekā Rīgā. Daba mūzu zemītē vienreizēja, tik daudz kas saglabāts, tīrs - tā ka nav nemaz te, Latvijā, tik bezcerīgi,» viņa uzskata.
Pārsteigumu pilns bijis arī pats Senioru Dienas organizētais pasākums, par kuru atgriežoties Helēna Podskočija pat sarakstījusi dzejolīti, tam piešķirot nosaukumu Meža stāsti.
Seniori ceļā pošas,
Dienas ekskursijā dodas,
Visus pārņēmis jau prieks,
Piedzīvojums nebūs nieks.
Sārtvaidzītes brūklenītes, zilacītes mellenītes,
Ļaujas visām ašām rokām,
Tā tiek piepildīti grozi,
Nebaida, ka lidos odi.
Tālumā, kur taka beidzas,
Sēņotāji tur aši steidzas,
Vientuļš beku kundziņš snauž,
Saules stars tam vaigus glauž.
Bērzlape tam mežā māsa,
Pievilcīga šķiet tās krāsa.
Gliemezīt's, kam nav mājas,
Atrod sēni, kas uz kājas.
Laukā smilšērķšķis ir stādīts,
Arī senioriem tas tiek rādīts.
Vitamīnu ogās daudz,
Meža brāļiem mazliet skauž.
Apciemo tie laukus bieži,
Negaidīti šādi viesi,
Saimniecei tas rada bažas,
Nebūs šogad labas ražas.
Ekskursijai laiks nu beidzies,
Tas par ātru šodien steidzies,
Visiem priekā staro vaigi,
Un tos pārņem jauki smaidi.
Helēnai patīk atrasties jaukā kompānijā, gūt jaunus iespaidus, iepazīties ar cilvēkiem: «Liels paldies vēlreiz par iespēju piedalīties šajā lieliskajā ekskursijā! Viss bija forši!»
Nokļūt brīvdabas izrādē
Vilma Grava-Eglīte ekskursijās ārpus Latvijas parasti dodas ar meitu. Viņas lielais atklājums saistīts ar Itāliju, kur seniore devusies pa slaveno komponistu dzīvesvietām. Ekskursijā piedalījies arī muzikologs Guntars Pupa, līdz ar to Vilma uzzinājusi daudz izsmeļošas informācijas par itāļu klasiķiem.
Bet vislielāko iespaidu atstājusi Verona, kā uzskata Vilma, viena no skaistākajām Itālijas pilsētām. Tolaik, kad viņa apmeklējusi Itāliju, Veronā regulāri tikuši rīkoti operas festivāli.
«Veronā ir milzīgs amfiteātris, kurā ietilpst 20 tūkstoši skatītāju. Ekskursijas programmā bija paredzēta iespēja tikt uz izrādēm, un vienu mēs apmeklējām - aizgājām uz Džuzepes Verdi operu Aīda. Tas bija satriecoši - redzēt šo brīvdabas izrādi!» saviļņojumu neslēpj Vilmas kundze.
Itālijā viņa pabijusi arī vietā, kur risinājies Romeo un Džuljetas mīlas stāsts. «Itālija vispār ir neatkārtojama zeme. Tik skaista, ka tagad nu saprotu, kā tādā skaistumā iespējams sakomponēt tik skaistu mūziku.» Bet liels atklājums Vilmai bijusi arī Norvēģija.
Ceļojumos pēc bildēm
«Man patīk ainas, kalni, ūdenskritumi,» stāsta seniors Ilgonis Klīve un atklāj, ka braucot ceļojumos, lai dabūtu labas fotogrāfijas. Viņš aktīvi darbojas biedrībā Rīgas Aktīvo senioru alianse (RASA). Piemēram, pašlaik RASĀ, izmantojot Ilgoņa fotogrāfijas, tiekot gatavots nākamā gada kalendārs senioriem.
Klīves kungs bijis daudzos ceļojumos: «Ļoti pārsteidza Norvēģija - kalni mani fascinē. Esmu fotografējis arī Parīzē, man ir lielās bildes ar Eifeļa torni. Lielākā montētā bilde ir 30x90 centimetru - tā ir no kāda klostera kalnos Francijā.»
Tomēr lielākais atklājums senioram bija Horvātija, kur arī sācis bildēt, pēc tam montēt lielās panorāmbildes.
«Šī zeme ir fantastiska!» iespaidiem dalās Klīves kungs.