Pirmatskaņojumi miglā tīti
A. Dzenītis jau decembrī pabeidzis Saksofona koncertu E(GO), ko festivāla otrajā vakarā Lielajā ģildē 8. februārī gatavojas atskaņot Latvijā dzīvojošais lietuviešu mūziķis Arvīds Kazlausks kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Normundu Šnē. Taču ir pamats šaubām, vai pirmatskaņojums reāli notiks. Tikai kaut ko dzird par menedžmenta ķibelēm un saniknotu orķestra arodbiedrību. Šajā kontekstā ļoti zīmīgi Dzenīša kolēģa Jēkaba Nīmaņa vārdi, kas gan teikti par viņa paša jaundarbu Laiks, tagad, ko festivāla atklāšanas koncertā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 7. februārī atskaņos Oskars Petrauskis ar Latvijas Radio kori. «Nereti mēdzam aizmirst, ka vienīgā laika izjūta, kuru spējam piedzīvot, ir tikai viens punkts - tagadne. Pagātne un nākotne ir interpretācija. Līdzīgi arī mūzika eksistē tikai kā enerģijas forma mirklī, kurš notiek atskaņošanas brīdī. Atmiņas, iespaidi par mūziku nav saistīti ar mūzikas laiku, bet gan domāšanas procesu laikā par to. Mani ieintriģēja, kā es varētu šo vienkāršo atziņu attēlot skaņdarbā - kā par to runāt mūzikas valodā.»
Cerības cereņš
Festivālu atklājot, muzicēs arī saksofonisti Gints Pabērzs un Artis Sīmanis, vokālais ansamblis Schola cantorum Riga, mecosoprāns Ieva Parša un ērģelniece Kristīne Adamaite. Programmu veido latviešu komponistu mūzikas vainags. Pirmoreiz Rīgā pilnā apjomā izskanēs Andreja Selicka dziesmu cikls Cerības cereņš - savdabīgs godinājums Latgalei Ievas Paršas, saksofonfestivāla idejas tēva Arta Sīmaņa un ērģelnieces Kristīnes Adamaites lasījumā. Pirmoreiz Rīgā dzirdēsim arī Cēsu mākslas festivālā pirmatskaņoto Andra Dzenīša Līdzenuma balsi saksofonam un ērģelēm. Starptautiski atzītā Mārtiņa Viļuma kompozīcija Laiks mirguļo izskanēs jaunā versijā lielākam jauktam korim.
Tas, kas šobrīd ir skaidri zināms par koncertu Lielajā ģildē 8. februārī, ir, ka pie LNSO diriģenta pults būs Normunds Šnē, bet solisti būs Rīgas Saksofonu kvartets un viens no spožākajiem somu jaunajiem saksofonistiem Jonatans Rautiola. Programmā Džona Adamsa Guide to Strange Places - ceļvedis «iztēlotā, pārsteidzošā pazemē», zviedru aizrautīgā eksperimentētāja Lāša Ērika Lāšsona Koncerts saksofonam un orķestrim un Kārļa Lāča Rhythm Drive.
Brass Jaw no Lielbritānijas viesosies Spīķeru koncertzālē 9. februārī. «Ir neiespējami pretoties šai pašpārliecinātajai skaņas pārpilnībai, kas rotāta ar pievilcības un atjautīgas izdomas mežģīnēm,» par trompetes un trīs dažādu saksofonu ansambļa saspēli izteicies Kriss Pārkers no The Vortex. Samara Ginsberga BBC Radio izteikusies kodolīgāk: «Vienkārši un graujoši.» Turpat Spīķeros 12. februārī spēlēs saksofonista un flautista Denisa Paškeviča trio, kurā viņš muzicē kopā ar Edvīnu Ozolu (bass) un Arti Orubu (bungas, perkusijas). Trio spēlē savas autorkompozīcijas, saplūdinot džezu, svingu, funk, swing, old school, world un rock-rhythmics. Jaunajā programmā ROOM trio ar dzejas lasījumiem piebiedrojies Latvijā dzīvojošais afroamerikāņu mākslinieks Džordžs Stīls. 13. februārī Spīķeros saimniekos Rīgas Saksofonu kvartets, dziedātāja Ieva Parša, pianiste Herta Hansena un multiinstrumentālists Valdis Muktupāvels. Internacionāli raibās programmas intriga ir V. Muktupāvela jaundarbs Uguns mūzika saksofonu kvartetam, koklēm un dūdām, kā arī Jēkaba Nīmaņa jaunākais sacerējums - Trīs latviešu tautasdziesmas par dabu un jūtām mecosoprānam, koklēm un saksofonu kvartetam.
Skaņu žonglieri
14. februārī Spīķeros uzstāsies itālieši - saksofonists Mario Marci un akordeonists Simoni Dzankīni, kuri ir pastāvīgi festivāla Saxophonia viesi un publikas mīluļi. Šoreiz abu meistaru programma saucas All directions jeb Visi virzieni no Perotīna un Baha līdz Pjacollam un Žismonti. Skanēs arī Kurta Veila, slavenā akordeonista Rišāra Galjāno un paša Simones Dzankīni mūzika. Festivāla noslēgumkoncertā 15. februārī Lielajā ģildē muzicēs viens no trim labākajiem Francijas orķestriem - Tulūzas Kapitolija simfoniskais orķestris - ar savu galveno diriģentu - Osetijā dzimušo Tuganu Sohijevu. Programmā - Kloda Debisī Rapsodija alta saksofonam un orķestrim ar izcilo «skaņu žonglieri» Nikolā Prostu, Roberta Šūmaņa Klavierkoncerts ar Vīnē dzīvojošo krievu pianisti Elizabeti Ļeonsku un Modesta Musorgska Izstādes gleznas M. Ravela orķestrācijā.