No vienas puses, ģenerāldirektors ir atjēdzies, ko sarunājis, un pastāv uz LTV pamatpienākumu «strādāt sabiedrības labā», no otras - nenoliedz, ka sava veida šaubīga spēlēšanās ar priekšvēlēšanām veltīto raidlaiku bijusi.
Tāpat ar t. s. milžu cīņām. LTV vadība ar aizdomām izturas pret Jāni Domburu un ar nepatiku - pret Kārli Streipu. Bet kāpēc no tā visa atkal jācieš skatītājam? Kāpēc, par spīti nepatikai, nevarētu uzklausīt šo žurnālistu saprātīgos apsvērumus un uzvedinājumus par priekšvēlēšanu LTV programmas formātu? Kamēr LTV šādi mokās, naskais Andrejs Ēķis savā TV atkal kārtējo aģitbrigādi sarīkojis. Un turpinās rīkot. Katram, protams, ir izteiksmes brīvība, tomēr valsts televīzijai ir ne tikai šāda brīvība, bet arī pienākums, lai sabiedrībai, kuras televīzija LTV ir, arī būtu brīvība izvēlēties. Turklāt sabiedriskās TV izvēlei jābūt kvalitatīvākai un mazāk jālīdzinās aģitācijas «pam-param».