Aizkustinošo psiholoģiski un dramatiski iedarbīgo vēstījumu par galma āksta Rigoleto un viņa meitas Džildas traģēdiju, par mīlestību un naidu, piedošanu un atriebību, uzticību un nodevību, vieglprātību un atbildību pasaulē, kurā līdzās pašaizliedzīgai mīlestībai pastāv intrigas, kaislības un viltus, uz brīvdabas skatuves atveidos Sanktpēterburgas operas trupa. Titullomā - Krievijas konkursa laureāts baritons Sergejs Kaļinovs. Šurp dodas vairāk nekā 100 mūziķu - arī teātra koris un orķestris. Vērienīgo projektu īsteno Jēkabpils pilsētas pašvaldība ar nākotnes domu par operas festivālu.
Publikas mīlestību operai Rigoleto nodrošina melodiskā bagātība, tās ārijas Itālijā dzied ikdienā kā iemīļotas tautas dziesmas. Komponists Džuzepe Verdi savulaik licis apzvērēt tenoram, vieglprātīgā Mantujas hercoga lomas atveidotājam, ka āriju La donnae'mobile, šīs operas vispopulārāko melodiju, viņš līdz pirmizrādei 1851. gadā nedziedās, nedungos un nesvilpos nekur citur kā tikai mēģinājumos, jo ikviens, to padzirdējis, viegli varētu uzdot par savu sacerējumu. Klasiskās mūzikas koncertu klausītāji bieži pieprasa atkārtot arī Rigoleto atriebības āriju un Džildas meitenīgi rotaļīgo dziedājumu, kuru dziedot viņa vēl nenojauš, ko viņai gatavo skarbais liktenis.
Iestudējuma režisors Jurijs Aleksandrovs ir Krievijas Valsts kamermūzikas teātra Sanktpēterburgas opera mākslinieciskais vadītājs un direktors. Viņš veidojis arī vairākus Siguldas opermūzikas svētku iestudējumus, bet kopā - vairāk nekā 200 operizrāžu: arī ASV, Itālijā, Turcijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Kazahstānā. Itālijā viņš saņēmis apbalvojumus par itāļu operu (saprotams, arī Verdi!) interpretācijām, tomēr mīļuprāt dodas arī uz visattālākajiem Krievijas nostūriem, kur skatītāji pat nav cerējuši jelkad sagaidīt kādu mūziķi. Sanktpēterburgas operu viņš nodibināja vēl pirms vēstures griežiem, 1987. gadā. Tas strādā XVIII gs. celtajā greznajā barona Dervīza savrupmājā ar krāšņu muzikālo vēsturi.
Repertuārā ir liela laikmetu, stilu un žanru dažādība no komiskās operas - bufa līdz romantiskai drāmai. Aleksandrovs režisors aktualizē operu sižetus un jēgu, drosmīgi pārskatot žanra klišejas un vērtības. Viņš izaudzinājis arī meitu, brīnišķīgu arfisti, starptautisko konkursu laureāti Jeļizavetu Aleksandrovu, kura koncertēs kopā ar mūsu Operas solisti Sonoru Vaici Krustpils pilī 20.VII plkst. 19.
P.S. Vēl var pieteikties uz bezmaksas autobusu, kas izbrauks no Latvijas Nacionālās operas stāvlaukuma 21. jūlijā plkst. 15.
Atgriešanās Rīgā pēc izrādes. Tālr. 29136928