Uz to norāda gan stipri kritizētā čigānu deportācija no Francijas, gan arī šīs valsts prezidenta Nikolā Sarkozī vadītās Tautas kustības savienības pārstāvju priekšlikums atteikties no līdzekļu piešķiršanas Turcijas atbalstam ceļā uz ES. Pārsteidzošs šķiet arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles nesenais atzinums, ka ar neveiksmi beigušies mēģinājumi izveidot šajā valstī multikulturālu sabiedrību. Šāds fons ir pateicīgs, lai stiprinātu vēlētājos kritisku attieksmi pret Turcijas dalību ES. Tas vedina uz domām, ka nav īsti attaisnojami aizbildināties ar neatrisināto Kipras jautājumu. Problēma vispirms ir jāmeklē pašu mājās. Ja domstarpības Kipras piederības jautājumā nav kalpojušas par nopietnu šķērsli NATO, kuras dalībvalstis ir gan Grieķija, gan Turcija, kāpēc lai tas kļūtu par nepieļaujamu traucēkli turku dalībai ES?
Droši vien izšķirties «turku jautājumā» traucē neskaidrības ar pašu vīziju par to, kādai nākotnei jābūt ES. Joprojām aktuāls ir jautājums - vai savienība ir iecerēta kā slēgts kristiešu klubiņš, vai tajā nevalda rasistiski uzskati?
Skaidrāks viedoklis Turcijas jautājumā ir gan Lielbritānijas pārstāvjiem, gan ES stratēģiskajam partnerim ASV. Tur īpaša loma tiek ierādīta ne vien šīs valsts ekonomiskajam potenciālam, bet arī Turcijas aktīvai dalībai dažādu problēmu un konfliktu risināšanā. Turcijai ir plaša ietekme ne tikai Balkānos un Tuvējos Austrumos, bet visā pasaulē. Veidojot pastiprinātus kontaktus ar ES, sevišķu uzmanību nākas pievērst turku un pārējās islāma pasaules attiecībām. Sastopoties ar tādu izaicinājumu kā politisko islāmu, laicīgā Turcija var nospēlēt vienu no galvenajam lomām. Un, iespējams, kļūt par zibensnovedēju «civilizāciju sadursmē», ko ļoti gaida virkne islāma radikāļu. Progress turku un ES attiecībās var pārvilkt svītru pāri šīm gaidām, parādot dažādu kultūru ciešas mijiedarbības iespējamību.
Nevajadzētu baidīties, ka līdz ar turku uzņemšanu ES sāksies masveida imigrantu pieplūdums vecajās ES dalībvalstīs. Šādas aizdomas mazina Turcijas ekonomiskie rādītāji, kas šo valsti jau ir ierindojuši Eiropas sestās lielākās ekonomikas pozīcijā, piecpadsmitajā vietā pasaulē, bet darbaspēka jaunības un dinamisma ziņā pat ceturtajā vietā Eiropā.