Cerības uz Valsts prezidentu, ka viņš varētu palīdzēt partijām pieņemt šo lēmumu un pateikt, kurš no sabiedrotajiem - Saskaņas centrs vai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - būtu jāiesaista valdībā, līdz ar to arī uzņemoties atbildību par to, vismaz tuvākajā laikā var nepiepildīties, liecina prezidenta pārstāvju teiktais.
Valsts prezidents A. Bērziņš pirmajās sarunās vēlēsies uzklausīt partiju redzējumu un ar saviem ieteikumiem, visticamāk, būtu gatavs iesaistīties tikai tad, ja valdības veidošana nonāktu strupceļā. Valsts pirmā amatpersona savas domas par līdzšinējo valdības veidošanas gaitu varētu izteikt ceturtdien, kad būs uzklausītas visas Saeimā ievēlētās partijas. Pašreizējā konsultāciju gaita parāda, ka pēc uzstājīgajiem Vienotības aicinājumiem ir izveidots tās un ZRP valdības kodols, kuram Saeimā ir 42 balsis. Kā iespējamais trešais partneris tiek uzlūkots gan Saskaņas centrs, kuram priekšroku varētu dot ZRP, gan VL-TB/LNNK, kurai vairāk simpatizē Vienotība. Tā nav izteikusies arī pret Zaļo un Zemnieku savienību, bet ar to sarunas nenotiek, jo ZRP ir novilkusi sarkano līniju un ZZS atrodas aiz tās.
Šonedēļ Vienotības līdere Solvita Āboltiņa intervijā Latvijas Radio, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai ir iespējama varavīksnes valdība, tādu modeli neizslēdza. Kritiski to vērtē Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš vairs nevada VL-TB/LNNK, bet tās valdes sēdēs piedalās. R. Zīle uzskata, ka runāt par varavīksnes valdību var tikai situācijā, kad ir dziļa krīze, bet tagad vēlētājs ir devis iespēju izveidot stabilu valdību. Saeimā ir jābūt opozīcijai, kura uzrauga valdību. Varavīksnes valdība nozīmētu strupceļu, jo būtu nepieciešami vairāki izlīgumi, arī ar oligarhiem, un koalīcijā darbotos ļoti atšķirīgu ideoloģiju pārstāvji, uzskata R. Zīle. Viņaprāt, valdībā ar Nacionālo apvienību Valda Dombrovska kā iespējamā premjera pozīcijas būtu stiprākas nekā valdībā ar SC, jo tad Vienotība būtu koalīcijas mazākais partneris.
Otrdien abu partiju darba grupas beidza saskaņot viedokļus par partiju programmām, vienojoties par lielāko daļu nostādņu. Edvards Smiltēns (Vienotība) sacīja, ka «sarunas tiešām bija konstruktīvas un bez emocijām». Tās parādījušas, ka partijām nav domstarpību tiesiskuma, drošības un aizsardzības jautājumos. Ilze Viņķele uzsvēra, ka tās ir vienotas arī par sociālajiem, veselības un integrācijas jautājumiem, bet vēl nepieciešama diskusija par to, kā sabiedrībai parādīt pensiju trešā līmeņa nozīmību. Lielākas diskusijas bijušas par politisko reformu, ko atzina E. Smiltēns. Vienotība uzskata, ka jautājums par tautas vēlētu prezidentu būtu jāizšķir referendumā, bet prezidenta vēlēšanām Saeimā jānosaka stingrāki nosacījumi - ievēlēšanai nepieciešams vismaz divu trešdaļu balsu vairākums, kā arī iespēja kandidātu rūpīgāk izvērtēt. Vienotība arī nepiekrīt ZRP ierosinājumam piešķirt pilsonību pēc 1991. gada Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, jo šai normai būtu atpakaļejošs spēks un tā negarantē jauno pilsoņu lojalitāti valstij. Partijas piekrīt, ka izglītības sistēmā nepieciešamas reformas, taču to viedokļi atšķiras par augstākās izglītības sistēmas «naudas plūsmas menedžmentu», kā to raksturoja Kārlis Šadurskis (Vienotība). ZRP izglītības un zinātnes ministra kandidātam Robertam Ķīlim te ir visai radikāls redzējums. Vienotība arī solījusi nepaaugstināt nodokļus, tāpēc nevar piekrist pievienotās vērtības nodokļa pazeminātās likmes atcelšanai. SC līderis Nils Ušakovs, būdams Rīgas mērs, kas nekandidēja Saeimas vēlēšanās, otrdien vadīja arī jaunās frakcijas sēdi. Pēc tās viņš informēja, ka SC atbalsta lielāko daļu Vienotības un ZRP piedāvāto nostādņu, kas saistās ar politisko reformu, ieskaitot tautas vēlētu prezidentu, un tiesiskuma jautājumiem. Taču SC joprojām uzskata, ka 2012. gadā ir iespējama pensiju indeksācija un jautājumā par Latvijas vēsturi esot skaidri jāpasaka, ka Latvijā nav okupantu.