Dažas stundas pēc ievēlēšanas amatā A. Laviņš Dienai atzina - ja reiz ir uzņēmies šos pienākumus, tad ar pilnu atdevi arī centīsies tos veikt. «Mans galvenais uzdevums veidot tiesā tādu atmosfēru, lai visi cilvēki labi justos un lai nav spriedzes,» teica A. Laviņš. Viņš ir bijis Augstākās tiesas tiesnesis un vairākus gadus vadījis Administratīvo apgabaltiesu. Negaidīts ST tiesnešu balsojums bija arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei (Vienotība). Tajā pašā laikā viņai ir palicis ļoti labs iespaids par jauno priekšsēdētāju, ar kuru pirms apstiprināšanas tiesneša amatā tikās komisijas deputāti. Saeimas Juridiskā biroja jurists Edgars Pastars sociālajā vietnē Twitter.com drīz pēc jaunās ziņas parādīšanās jau ierakstīja, ka A. Laviņš ir laba izvēle, jo strādājis visu līmeņu tiesās, kā arī labi pārzina gan administratīvās, gan civiltiesības, gan cilvēktiesības. Nedaudz vēlāk E. Pastars secināja - ST priekšsēdētāja vēlēšanas ir tiesu varas signāls, ka tā nepiekritīs parlamenta vairākuma iecerētajam priekšsēdētājam, bet gan pati to izvēlēsies.
Runa ir par G. Kusiņu, kurš ilgus gadus vadīja Saeimas Juridisko biroju. Kad gada sākumā viņu Saeima ar lielu atbalstu deleģēja darbam Satversmes tiesā, daudzi G. Kusiņu uzlūkoja arī kā nākamo tiesas priekšsēdētāju pēc tam, kad pilnvaras beidzās Gunāram Kūtrim, bet nedaudz vēlāk aprīlī - arī Aijai Brantai. Daži juristi neoficiāli otrdien pieļāva, ka A. Laviņš, visticamāk, bija atbalstījis G. Kusiņu un tāpēc izvirzīts par priekšsēdētāju, lai G. Kusiņa oponenti mainītu spēku samēru. Tas nozīmē, ka mērķis bija nepieļaut G. Kusiņa ievēlēšanu. Iespējams, arī dēļ viņam sākotnēji veltītā atbalsta medijos, bet tiklab tāpēc, ka viņš ilgus gadus pārstāvējis Saeimas intereses.
«Alda Laviņa iepriekšējā pieredze un personiskās īpašības liecina, ka viņš būs labs Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Nešaubos, ka viņš tiks galā ar pienākumiem,» Dienai sacīja G. Kusiņš. Viņš atturīgi komentēja priekšsēža vēlēšanas, jo «vēlēšanas ir vēlēšanas». Sākotnēji balsis sadalījās uz pusēm - kā par G. Kusiņu, tā U. Ķini nobalsoja trīs tiesneši. Ja pieņem, ka par G. Kusiņu balsoja arī Kristīne Krūma, kura viņu izvirzīja, tad otra kandidāta pusē, iespējams, palika pats U. Ķinis, Kaspars Balodis un Sanita Osipova. Kopš 2011. gada vasaras tiesa strādā nepilnā sastāvā, jo pilnvaras apturētas Vinetai Muižniecei, kura atzīta par vainīgu dienesta viltojumā laikā, kad bija Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. Šā gada janvārī viņa Augstākajā tiesā iesniegusi kasācijas sūdzību.
«Katrs tiesnesis ir neatkarīgs savā izvēlē, ko izdara pēc saviem kritērijiem,» Dienai sacīja S. Osipova, kura nedomā, ka iespējas lēmumu pieņemt pilnā tiesas sastāvā šādā gadījumā būtu risinājums, jo tiklab kāds var nobalsot pret abiem kandidātiem. Viņa uzsvēra, ka balsojums ir aizklāts. Taču attiecības tiesnešu kolektīvā S. Osipova raksturoja kā draudzīgas un koleģiālas, nedomājot, ka priekšsēža vēlēšanas varētu ietekmēt tiesas darbu. S. Osipova piekrīt, ka strādāt nepilnā sastāvā nav viegli, bet runa neesot tikai par V. Muižnieces gadījumu, jo tiesneša prombūtne varot būt saistīta arī ar citiem iemesliem. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I. Čepāne teica, ka būtu ļoti sarežģīti paredzēt iespēju uz laiku aizvietot prombūtnē esošu ST tiesnesi. Taču parlamenta darba kārtībā ir Kriminālprocesa grozījumi, kas paredz paātrinātā kārtībā izskatīt lietas, kad apsūdzētā statusā ir atbildīga amatpersona. Ja Saeimai izdotos likumu pieņemt, iespējams, drīzāk varētu nonākt arī līdz V. Muižnieces lietas iznākumam.