Sākumā žēlo
«Slimot sāka viņš pirms gadiem 15. Sākumā nāca pie manis, teica, ka dzird balsis, ka nejūtas labi. Vērsās pie mediķiem un regulāri ārstējās,» stindzinošu notikumu priekšvēsturi atceras Valentīna kaimiņiene Maiga Soroka. Mājas iedzīvotāji slimnieku saudzēja, regulāri palīdzēja nelaimē nonākušajam ar pārtiku, dažkārt ar naudu, palīdzēja viņam noformēt invaliditāti un sociālo dienestu palīdzību. Taču ar gadiem situācija kļuva dramatiskāka - kaimiņš pārstāja sūdzēties par sliktu pašsajūtu, kļuva agresīvāks un aptuveni piecus gadus pēc ārstēšanās sākšanas pirmo reizi parādījās ar cirvi aiz kaimiņu durvīm. «Toreiz tikai staigāja pa trepēm un draudēja visus mūs sacirst,» atcerējās pensionāre Ārija Treimane.
Kopumā Valentīns slimnīcā esot pavadījis aptuveni četrus gadus. Pēc kaimiņu teiktā, tas gan neesot traucējis viņam ārpus ārstēšanās iestādes regulāri lietot alkoholiskos dzērienus, tiem tērējot visu invaliditātes pensiju. Dzērumā skaļiem lamu vārdiem pazemojis apkārtējos un draudējis visus iznīcināt.
Marta vidū Valentīns kārtējo reizi atgriezās mājās no slimnīcas, taču jau nākamajās dienās viņš pievērsis kaimiņu uzmanību ar dīvainu uzvedību. «Visu dienu viņa dzīvoklī rūca putekļusūcējs. Kad jautāju, kādēļ tā, viņš atbildēja, ka dzenā putekļus,» stāsta Ā. Treimane. Nākamajā rītā pēc «putekļu dzenāšanas» kaimiņi satikās pagalmā, kur kāds zemnieks tirgojis pienu. Valentīns esot iznācis un visus nolamājis par to, ka kaimiņi par 250 latiem esot organizējuši viņa nogalināšanu. Vēl dažas dienas vēlāk nemierīgais kaimiņš aizgājis gulēt, atstājot atgrieztu vaļā gāzes balonu. «Viņš ir liels pīpētājs. Mums paveicās, ka toreiz, aizejot gulēt, viņš neiedomājās uzsmēķēt,» nesenos notikumus stāsta kaimiņi. Par laimi, Valentīns durvis nebija aizslēdzis, kaimiņi ienākuši un gāzi nogriezuši.
Notikumi naktī no 4. uz 5. aprīli pārsteiguši visus. Aptuveni vienos naktī viņš krietnu brīdi plosījies pa kāpņu telpu, skaļi lamājoties, draudot nogalināt un ar cirvi sabojājot piecu dzīvokļu durvis. «Kad viņš ilgstoši daudzīja viņa dzīvoklim blakus esošās durvis, vīrs gribēja iet mierināt Valentīnu. Izmisusi lūdzos, lai to nedara. Biju tā pārbijusies, ka aizmirsu, kā jāizsauc policija,» atceras divu bērnu māmiņa un jautā - un ja kādas durvis tai naktī būtu palikušas vaļā?! Kāds no kaimiņiem tomēr izsaucis policiju, un drīz mierināt Valentīnu ieradās trīs policisti.
Iespējams, drīz būs mājās
Valsts policijas Zemgales reģiona Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieka p. i. Sandra Krastiņa ar psihiski nelīdzsvarotu personu izdarītiem noziegumiem savā praksē saskārusies vairākkārt. «Bieži vien ar savu neparedzamību un nepamatotu agresiju viņi iedzen bailēs kaimiņus, nereti izdara dažādus kriminālpārkāpumus, taču reti ir gadījumi, kas saistīti ar miesas bojājumiem vai, vēl ļaunāk, kāda nogalināšanu,» pieredzē dalījās S. Krastiņa.
Ja policija lems par kriminālprocesa sākšanu, tad vēl pirmstiesas izmeklēšanas laikā tā ir tiesīga lūgt ekspertus izvērtēt aizdomās turamās personas veselības stāvokli un pieskaitāmību. Taču gala lēmumu par pieskaitāmību un medicīnisku piespiedu līdzekļu piemērošanu tiesīga lemt tikai tiesa, balstoties uz mediķu atzinumu. Valentīns šobrīd atrodas speciālistu uzraudzībā, taču, uz cik ilgu laiku kaimiņi var atvilkt elpu, neviens pateikt nevar.
Tiesu psihiatrijas eksperte Anita Apsīte, komentējot situāciju, atgādina, ka pat maniakālie slepkavas parasti netiek ieslēgti cietumā uz mūžu. Tie izcieš sodu un atgriežas sabiedrībā. Visticamāk, tā notiks arī ar Valentīnu. «Ja tiesa pieņem lēmumu par medicīnisku piespiedu līdzekļu piemērošanu, pacients mediķu uzraudzībā atrodas tik ilgi, kamēr tiek uzskatīts par bīstamu sev un apkārtējiem. Taču, tiklīdz pacients ir apārstēts un nekas neliecina, ka viņš varētu kādu apdraudēt, šī persona no slimnīcas tiek izrakstīta,» situāciju paskaidroja A. Apsīte. Pašreiz spēkā esošais regulējums bezmaksas ārstēšanos pacientam ar psihisku saslimšanu garantē tikai vienu mēnesi. Ilgāku slimnīcā uzturēšanās laiku šie pacienti un viņu tuvinieki bieži vien nespēj nodrošināt, lai arī vidējais nepieciešamais pacientu ārstēšanās laiks specializētajās slimnīcās krietni pārsniedz divus mēnešus.