Visā pasaulē šobrīd ir ap 100 ārzemju latviešu skolām. Tās gan pārsvarā ir nedēļas nogales skolas, kur latviešu bērni apgūst latviešu valodu un latviešu tradīcijas. Nereti skolotāji ir vienkārši entuziasti, bez pedagoģiskās izglītības, kā arī nesaņem atalgojumu. Lai gan šīm skolām atbalsts ir arī no Latvijas, tomēr tas nav pietiekams, un katru gadu tā apjoms mainās.
Nejaušību rezultātā
Krista, kurai šobrīd ir 23 gadi, pērn septembrī devās uz ASV apmaiņas programmas ietvaros. Čikāgā viņā studē menedžmentu un, dzīvojot viesģimenē, pieskata trīs bērnus. Kā pati Krista atzīst, uz ASV piekritusi braukt, pat īsti neapzinoties, kāda tur būs dzīve, tāpēc sevišķi liels pārsteigums bijis tas, ka ģimenē gandrīz visi runā latviski. Lai gan bērni nekad nav bijuši Latvijā, tomēr viņi zina latviešu tradīcijas un svin latviešu svētkus. Kā norāda Krista, tā ir cieņa pret saviem vecākiem un vecvecākiem, kuri ir dzimuši Latvijā.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Kristu uzaicināja uz latviešu skoliņas svētku pasākumu, kas viņai izrādījies īpaši emocionāls. Lai gan zālē nav sēdējuši tuvi cilvēki, tomēr viņa jutusies kā draugu lokā, jo apkārt dzirdēta tikai latviešu valoda, skanējušas latviešu dziesmas un plīvojis Latvijas karogs. Pēc emocionālā pasākuma Kristai piedāvāts nākt mācīt bērnus skoliņā. «Es pat neiedomājos, ka varētu atteikt un neiet mācīt. Man ir ļoti svarīgi kaut kam piederēt, piederēt pie latviešiem,» saka Krista. Šobrīd katru sestdienas rītu viņa dodas uz skoliņu, lai 3. klasei pasniegtu latviešu valodu. Lai gan jaunietei nav pedagoģiskās izglītības, tomēr darbs sokas labi. Katru sestdienu trijās latviešu valodas stundās bērni gan lasa latviešu valodā, gan mācās jaunus vārdiņus. Tāpat Krista vienmēr cenšas padarīt nodarbības interesantas, lai bērni ar prieku mācītos arī sestdienās. Darbadienās skolēni apmeklē parasto skolu, kā rezultātā sanāk mācīties sešas dienas nedēļā. Ņemot vērā, ka Kristas klasē mācās astoņi zēni un viena meitene, viens mēnesis veltīts tikai sportam Latvijā. Krista atzīmē, ka skoliņā runā tikai latviski, jo bērniem valodas līmenis ir labs. Bet gadījumos, ja kādam iet grūtāk, tad palīgā nāk palīgskolotājs.
Bērniem latviešu valodas stundas gan nav vienīgās. Viņi apgūst ticības mācību, tautas dejas, dziedāšanu, vidusskolas klasēs arī Latvijas ģeogrāfiju un vēsturi, kā arī iespēja ir apmeklēt zvanu kori un skautu pulciņus. Krišjāņa Barona Latviešu skola Čikāgā ir viena no lielākajā latviešu skolām ASV un vienīgā latviešu skoliņa Amerikā, kur ir arī vidusskolas klases. Patlaban skolā mācās 95 bērni. Krista atzīmē, ka pārsvarā tie ir bērni, kuru vecāki dzimuši ASV.
Latviskais tālienē
Jau divas nedēļas pirms Latvijas 95. dzimšanas dienas skoliņā sākts gatavoties svētkiem. Tā kā šogad skolas svētku koncertā piedalījās arī latviešu dziedātāja Ieva Akuratere, bērni cītīgi mācījās dziesmas Tik un tā vārdus un melodiju, lai kopīgi to dziedātu koncertā. Jau ierasti tas nav tikai skolas pasākumus, bet to apmeklē arī citi ārzemju latvieši.
Papildus gatavojoties svētku koncertam, bērni veidojuši arī noformējumu skolai. Krista katram skolēnam uzdevusi uzrakstīt stāstiņu par Latviju, un kopīgi tika veidotas Latvijas kartes kontūras. Savukārt svētku vakarā skolā notika svinīgas vakariņas. Krista gan atzīst, ka bērnu mīļākie svētki ir Miķeļdiena, kad skolā notiek tirdziņš un bērni var pirkt un pārdot pašu gatavotas lietas. Un iepērkoties bērni izmanto latus, kas ir skolas noteiktā valūta. Patlaban notiek diskusijas, vai latus kā simbolu saglabāt arī tad, kad Latvijā oficiālā valūta būs eiro.
Lai gan šajās svētku dienās skolā bija īpaša gaisotne, Krista stāsta, ka katra sestdiena viņai ir kā svētki - pacelts vienmēr ir Latvijas karogs, visapkārt skan latviešu valoda, un viņa jūtas kā mājās.
Krista gan ļoti ilgojas pēc savām īstajām mājām Latvijā. Lai arī viņa atzīst, ka jūtas laimīga, tomēr uzskata, ka viņas vieta ir Latvijā. «Šeit es apzinos, ka ļoti svarīga ir sava identitāte. Es neesmu amerikāniete,» saka Krista. Marta beigās viņa plāno atgriezties Latvijā. Lai gan būšot žēl atstāt skoliņu, tomēr viņai ir daudz ideju, ko īstenot mājās. Krista gan pieļauj, ka kādreiz atgriezīsies ASV, bet nepaliks tur pavisam.
Trūkst atbalsta
Krišjāņa Barona Latviešu skola Čikāgā ir bezpeļņas organizācija, kas nozīme, ka ASV valdība to uzskata par sava veida labdarību, stāsta Krista. Skola sedz savus izdevumus ar skolas naudām, ziedojumiem un ar naudu, ko nopelna par sestdienas kafijas galdiem un svētku sarīkojumiem. Tāpat skola piedalās projektos un saņem atbalstu arī no Latvijas.
Latvijā atbalsta pasākumus ārzemju latviešu skoliņām koordinē Latviešu valodas aģentūra (LVA). Šogad atbalstam novirzīti 149 227 lati, Dienai pastāstīja LVA Diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Atbalsts piešķirts gan izglītojošu pasākumu organizēšanai diasporās, gan skolotāju atalgojumam un skolu tiešu izdevumu segšanai, gan mācību līdzekļu un materiālu iegādei. Nākamgad tas būs krietni mazāks. Kā pastāstīja A. Otomere, papildus budžetā tika prasīti 63 000 latu, bet Saeima šādu lūgumu noraidījusi, tāpēc finansējums nākamajam gadam ir 117 000 latu. Līdz ar to nākamgad netiks rīkota latviešu valodas apguves nometne bērniem, uz pusi būs mazāks atbalsts mācību līdzekļiem, kā arī samazināsies tiešais atbalsts diasporas skolām.
Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa Dienai norādīja, ka ar lielu sašutumu un neizpratni uztver šībrīža situāciju. Šis atbalsts bijis iekļauts vairākos valsts plānošanas dokumentos jau vairākus gadus uz priekšu. «Atbalsts, kāds šobrīd budžetā paredzēts latviešu skolām, nav pietiekams, jo nav iekļautas budžeta pozīcijas, kas šogad izrādījušās ļoti vērtīgas un, mūsuprāt, vitāli nepieciešamas,» sacīja D. Grosa. Viņa piebilda, ka visus līdz šim īstenotos un finansiāli atbalstītos pasākumus ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši tika uztvēruši kā soli, ko Latvijas valsts sper tiem pretī, rūpējoties par latviskuma un valstspiederības saglabāšanu ārpus valsts.