Vecāki, bērnu pieskatīšanu uzticot vecākās paaudzes radiniekiem, paver viņiem iespēju tuvāk iepazīt citam citu, apgūt jaunas praktiskas iemaņas un uzzināt vairāk par ģimenes vēsturi. Taču aptaujātie arī atzīst, ka vecvecāku uzraudzībā bērni biežāk tiek lutināti.
Seniori spēj nodot bērniem neskaitāmas vērtīgas prasmes, kam, iespējams, neatliek laika pašiem vecākiem, - ierāda dažādus dārza darbus, rokdarbus, darbošanos ar galdniecības rīkiem, mīlestību pret dzīvniekiem un dabu, sēņošanu un sēņu atpazīšanu, tautas dziesmas un citas iemaņas. Vecmāmiņa mazmeitai var iemācīt dažādus virtuves noslēpumus, toties puišiem noteikti radīsies interese par darbarīkiem, ar kuriem vectēvs rada noderīgas lietas.
Nereti mazais pazīst tikai dažus savus tuvākos radiniekus, bet vecvecāki noteikti bērnus var iepazīstināt ar plašāku dzimtas koku. Daudziem bērniem patīk klausīties gan pasakas, ko stāsta vecvecāki pirms miega, gan dažādus stāstus. Kāpēc tie nevarētu būt stāsti par vecvecāku jaunības dienām un citiem radiniekiem, kurus vairs nebūs iespēja satikt? Izzinot ģimenes vēsturi, bērniem rodas piederības sajūta dzimtai un ģimenei, kā arī var rasties interese izveidot dzimtas koku.
Bērnu pieskatīšana sagādā prieku ne tikai senioriem, bet tas ir vērtīgi pavadīts laiks arī pašiem mazbērniem, jo iespējams tuvāk iepazīt savu vecmāmiņu vai vectētiņu. Nav ne mazāko šaubu, ka seniori dzīves laikā uzkrājuši daudz dzīves gudrību, tāpēc viņi tās var nodot tālāk ne tikai saviem bērniem, bet arī mazbērniem, sniedzot noderīgus padomus un iemācot svarīgas vērtības, piemēram, mīlestību pret ģimeni, atbildību un cieņu, iecietību pret atšķirīgo, pacietību un spēju priecāties par mazām lietām. Bērnībā iemācītais izveido bērna personību, tāpēc vecvecāku ieguldītajam laikam bērnu audzināšanā ir liela nozīme.
Viens no iemesliem, kāpēc vecvecāki ir labākie bērnu pieskatītāji, ko aptaujātie min, - viņi ir tuvākie cilvēki uzreiz pēc mammas un tēta, tāpēc spēlē lielu lomu arī bērna attīstībā. Seniori tāpat kā vecāki būs priecīgi, esot klāt bērna nozīmīgākajos brīžos - sākot jau ar pirmo soļu speršanu, pirmo vārdu izrunāšanu, iemācīšanos braukt ar velosipēdu un lasīt, sasniegumiem mācībās un ārpusskolas pulciņos, kā arī bērnudārza un skolas izlaidumā. Šādi svarīgi notikumi vislielāko prieku rada tieši ģimenei, tāpēc svarīgi, ka seniori tajos tiek iesaistīti.
Pāriem ikdienas skrējienā ir svarīgi rast laiku divvientulībai, bet aptaujāti teic, ka nereti to ir sarežģīti īstenot. Ja atvases tiks uzticētas vecvecākiem, vecāki varēs būt droši, ka bērniem viss ir kārtībā, viņi tiek lutināti, vienlaikus gūstot jaunas iemaņas, tad arī vecāki varēs netraucēti pabūt divatā.
Kā Senioru Dienai atzīst vecmāmiņa Ludmila (72), tieši mazbērni šajā dzīves posmā sagādā laimīgākos brīžus: «Tad es vairs nedomāju ne par mazo pensiju, ne par locītavu sāpēm. Mazie ir kā saulstariņš manā dzīvē, kad visas pārējās rūpes šķiet otršķirīgas. Turklāt mūsu jaunākais mazbērns - sen gaidītā trīsgadīgā mazmeitiņa - ir tā vienīgā princesīte uz pasaules, kuras priekšā gatavs «dancot» mūsu allaž nopietnais vectētiņš. Un viņš danco arī!»