Kaut gan «simtlatnieku» projekts vērtēts diametrāli pretēji, tas sevi ir attaisnojis, uzskata labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS): «Tas nodrošinājis sociālo mieru ekonomiskās krīzes laikā. Būtībā atsevišķos pagastos «simtlatnieku» pasākums bija vienīgā iespēja cilvēkiem izdzīvot.»
Būs «astoņdesmitlatnieki»
«Labklājības ministrija (LM) jau vērtē nepieciešamību mazināt stipendiju. Tiek meklēti veidi, kā panākt, lai uz to piesakās tikai cilvēki, kuriem nekādu citu variantu nav. Daļēji tas saistīts ar uzņēmēju kritiku, ka ir grūti atrast darbiniekus mazkvalificētam darbam, jo, saņemot minimālo algu, sanāk tikai nedaudz vairāk nekā «simtlatniekos». Tagad, kad minimālā alga palielināta līdz 200 latiem un stipendijas tiks samazinātas līdz 80 latiem, starpība būs pietiekama, lai motivētu meklēt pastāvīgu darbu, nevis pierast pie šķietami labās dzīves «simtlatniekos»,» kādēļ iecerēts stipendiju samazināt, skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) «simtlatu» projekta vadītājs Egils Vidžups.
Viņš stāsta, ka kopš projekta sākuma stipri izmainījusies pašvaldību attieksme pret to. 2009. gadā problēmas sagādājis trūcīgais pašvaldību prakses vietu piedāvājums - dažas pat vispār nav gribējušas piedalīties. Pašlaik situācija esot pretēja - visas pašvaldību piedāvātās prakses vietas ar esošo finansējumu vairs neesot iespējams aizpildīt. «Projekta nozīmi stipri sajutām pagājušā gada vasaras beigās. Cilvēki ļoti gribēja piedalīties, lai uz septembri varētu saņemt stipendiju un palaist bērnus skolā - nopirkt viņiem burtnīcas. Varbūt arī esat dzirdējuši par Liepājas piemēru, kur «simtlatnieki» pašvaldības zemē audzēja kartupeļus, rudenī novāca, un pašvaldība maznodrošinātajiem tos izdalījusi pārtikas pakās,» saka E. Vidžups.
Vājos punktus grib izlabot
LM Darba politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa Dienai skaidro, ka LM plāno «simtlatnieku» projektu nākamgad aizstāt ar Algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmu. Tās galvenais jauninājums būšot atšķirības dalībnieku piesaistīšanā: «Lielāka loma būs sociālajam dienestam, nosakot, kuram šis pasākums ir piemērotāks.» Otra būtiska atšķirība - «simtlatniekiem» maksā tikai stipendijas, turpretim pagaidu darbinieki varētu saņemt minimālo algu ar visām sociālajām garantijām. Tomēr atšķirībā no «simtlatniekiem», kuri var strādāt sešus mēnešus pēc kārtas, pagaidu darbinieki, visticamāk, varēs strādāt tikai trīs vai četrus mēnešus.
Jaunā programma būs mazāka pēc apjomiem - 2012. un 2013. gadā kopā plānots nodarbināt 40 000 cilvēku. I. Zvīdriņa gan piebilst - pašreiz viss ir tikai plāni un nav akmenī cirsts, ka viss notiks tieši tā. LM vēl jāizstrādā programmas koncepcija un jāpanāk tās apstiprināšana valdībā. Nav zināms, vai programmai izdosies piesaistīt Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Kā zināms, aptuveni 90% «simtlatnieku» projekta finansējuma nāk no šī fonda.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle atzīst, ka 40 000 pagaidu darbinieku varētu būt optimālais bezdarbnieku skaits, ko šādā programmā nodarbināt, bet pašreizējo «simtlatnieku» risinājumu konfederācija vairs nevar atbalstīt. «Šobrīd esam strukturālā bezdarba situācijā, no vienas puses, darba tirgū ir ļoti daudz cilvēku, no otras puses, to prasmju, kas darba devējiem ir svarīgas, diemžēl cilvēkiem nav,» viņa uzsver. LDDK vadītāja norāda, ka uzsvars būtu jāliek uz bezdarbnieku pārkvalificēšanu sadarbībā ar darba devējiem, lai neiznāktu tā, ka bezdarbnieki apgūst prasmes, kuras interesē, bet pēc kurām nav pieprasījuma. «Iespējams, kādām cilvēku grupām, kuras pārkvalificēt nav iespējams, nākotnē šādus [pagaidu darba] risinājumus varētu veidot, bet tie nedrīkstētu būt tik apjomīgi kā līdz šim,» viņa uzsvēra.