Brauciens uz Singapūru nebija ekskursija. Biju dzirdējis unikālo Singapūras veiksmes stāstu, no džungļu salas kļūstot par vienu no pašām attīstītākajām pasaules valstīm. Tas bija pieredzes brauciens. Ja labklājību var sasniegt singapūrieši, tad tas ir iespējams arī latviešiem - mums ir visi priekšnosacījumi.
Singapūra - valsts Dienvidaustrumāzijā, bijusī britu kolonija Malaizijas ielokā. Pasaulē lielākā osta. Viena no pasaules labklājīgākajām valstīm. Singapūras IKP uz vienu iedzīvotāju ir 62 200 ASV dolāru jeb 31 000 latu gadā. Singapūra ir pirmajā vietā pasaulē Pasaules Bankas veidotajā Doing Business 2011 reitingā, kas nosauc valstis, kurās ir vislabvēlīgākie apstākļi uzņēmējdarbībai. Pieci miljoni iedzīvotāju. Neatkarību ieguvusi un attīstību sākusi tikai sešdesmitajos gados. Pirms tam uz salas nebija pat dzeramā ūdens. Singapūra gan bija pazīstama kā izdevīga osta, kas atrodas no navigācijas viedokļa unikālā ģeogrāfiskā vietā. Un to Singapūra ir izmantojusi pilnībā. Tomēr ne jau ostas dēļ ir attīstījusies šī pilsēta - sala - valsts.
«Singapūru bagātu padarīja tiešās ārvalstu investīcijas,» teiktu zinātāji, tomēr arī tā ir tikai daļa patiesības. Singapūru bagātu padarīja singapūriešu saprāts. Tā pietika vismaz singapūriešu elites daļai, kura kopā ar premjerministru Lī Kuan Jū 1959. gadā sāka lemt, ko darīt ar valsti. Tie bija cilvēki, kuriem bija laba izglītība.
Singapūrā spēja paskatīties uz sevi no malas. Viena lieta, ko paši domā par sevi, cita - ko domā citi. Bija vajadzīgs paskatīties uz Singapūru no augstāka lidojuma - paskatīties ar investora acīm no Ņujorkas, Londonas, Tokijas, Parīzes un Losandželosas. Singapūras premjerministrs savā grāmatā Singapūras stāsts: no trešās pasaules uz pirmo raksta, ka līdis vai no ādas ārā, lai investorus ievilktu Singapūrā burtiski aiz rokas. Kā Singapūrā nokļuva pasaules IT milzis Hewlett-Packard (HP)? HP vadītāju pierunāja apskatīt Singapūru, pavaicājot, kas ir vajadzīgs, lai HP sāktu ražot Singapūrā. Kad viedoklis bija uzklausīts, biznesmenim atbildēja, ka tas viss tiks nodrošināts divu nedēļu laikā! Divu nedēļu laikā bija izdarīts viss - pievilktas komunikācijas, elektrība un ceļi, lai tukšā laukā uzbūvētu milzu rūpnīcu. Kad Singapūras premjera solījums bija izpildīts, maisam gals bija vaļā. Dabiski, ka šāda attieksme pret investoru pasaules augstākā ranga menedžeru un uzņēmumu īpašnieku vidē ceļoja no mutes mutē.
Starptautiskās kompānijas Singapūrā auga kā sēnes pēc lietus - tās šeit atvēra ne tikai ražotnes, bet arī mātesuzņēmumu birojus, kas bija singapūriešu mērķis. To sekmēja zemo nodokļu politika, labi sakārtotā infrastruktūra un augstais singapūriešu izglītības līmenis, kā arī zems korupcijas līmenis un mazā birokrātija Singapūras administrācijā.
Kā ir iespējams apkarot korupciju Āzijas valstī? Cietumi vien, protams, nelīdz - kaut gan arī bez bargiem sodiem gluži neiztika. Ļoti svarīgs faktors bija augstas algas valsts sektorā cilvēkiem, kuriem bija laba izglītība, darba iemaņas un atbildīga attieksme pret savu amatu. Tikpat svarīga bija birokrātijas likvidēšana - administratīvā procesa maksimāla vienkāršošana. Mazas algas, liela birokrātija, mazi sodi - Latvijas formula: Singapūrā tika pārvarēta ar pretēju pieeju. Legāli un lieli ienākumi pilda ne tikai Singapūras pilsoņus makus, tie piepilda valsts kasi un rada ekonomiskās aktivitātes virpuli, kas atspoguļojas neskaitāmos veikalos un tirdzniecības centros, kuros pērk un pārdot apjomos, kas pārsteidz katru.
Ņemot vērā bagātību, ko dod uzņēmējdarbība, un nodokļu ieņēmumus valsts kasē, ko dod ekonomiskā aktivitāte, Singapūra var atļauties veidot ideālu vidi cilvēkiem, neskatoties uz blīvo apdzīvotību. Fantastiska ainavu arhitektūra, neticami ērts sabiedriskais transports, kas desmit minūtēs no pilsētas centra nogādā tropu pludmalē, un unikāla tīrība. Iebraucot Singapūrā, uzraksti brīdina, ka košļājamā gumija valstī ir aizliegta. Ir lietas, kurās singapūrieši transnacionālajām korporācijām patiešām izdabā. Ir lietas, kurās vietējie saglabā stingru mugurkaulu. Singapūra ir neatkarīga valsts un pati veido savu politiku, kā uzskata par pareizu.
Latvija? Latvija ir ļoti līdzīga Singapūrai. Maza valsts, kas atrodas unikāli izdevīgā ģeogrāfiskā vietā, nesen ieguvusi neatkarību, mums ir multikulturāla vide, kurā cilvēki runā tāpat trīs valodās. Singapūras osta ir unikāla vērtība no pasaules kuģniecības viedokļa, Latvijas unikālā priekšrocība ir Rīgas lidosta. Ir tikai divas lidostas, kurās nosēšanās transkontinentālajām lidmašīnām ir īpaši izdevīga attāluma ziņā, tātad arī no degvielas ekonomijas viedokļa - Rīga un Helsinki. Vērojot notikušo ar airBaltic pēdējā laikā, būtu žēl, ja nesaskaņu dēļ mēs būtu zaudējuši Helsinkiem uz visiem laikiem. Kad atgriezos no Singapūras, kļuva skaidrs, ka Rīgas lidostai ir jāatgriežas pie tās ambiciozajiem plāniem. Tie atbilstu unikālajai Rīgas vietai pasaules gaisa ceļu krustojumā, un pasauli šodien uz priekšu dzen aviācija. Tas ir milzīgs Latvijas resurss, līdzvērtīgs Singapūras ostai, kas ir lielākā pasaulē. Tikai lieka pieticība un lokāla domāšana ir jāatmet.
Singapūras piemērs pierāda, ka traucē ne jau mazi valsts izmēri, bet mazi mērķi. Un vēl - mums neko nevajag kopēt, un neko nokopēt arī nav iespējams, jo katra valsts ir unikāla. Mums ir jāatrod pašiem savs panākumu ceļš, pašiem sava formula, iepazīstot un paturot prātā veiksmīgo Singapūras modeli.